Sāpes bez redzama iemesla 0
Pēc ilgstošas izmeklēšanas, neirologa, traumatologa un citu dakteru apmeklēšanas, pretsāpju tablešu lietošanas un vingrošanas ģimenes ārsts man ieteica izmēģināt psihoterapiju. Kāds tai sakars ar muguras sāpēm, ar kurām mokos jau vairākus gadus? Annija Valmierā
Atbild Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons: “Somatizācija (psihoemocionālo traucējumu izpausme ar fizisku simptomu starpniecību) nav slimība, bet gan neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām, iekšējiem konfliktiem. Galvenokārt šī reakcija izpaužas kā trauksme, ko šīs jūtas rada. Somatizācijai var būt vairāki līmeņi. Sākumā ir psihosomatiskas reakcijas, piemēram, sajūtot kaunu, seja piesarkst. Nākamais līmenis ir somatiski jeb fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes, vēdera, muskuļu vai locītavu sāpes, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums. Piemēram, ja bērnam bieži sāp vēders, nereti tā iemesls ir augstas vecāku prasības, piemēram, pēc teicamiem rezultātiem skolā. Biežākais šo simptomu kopums ir panikas lēkme.
Trešais līmenis – psihosomatiskas slimības, piemēram, migrēna vai muguras sāpes (par somatoformām sāpēm runā tad, kad izmaiņas organismā, kas varētu tās radīt, netiek atrastas vai tās nav saistāmas ar sāpju cēloni). Sākumā mugurā tikai šad tad dur vai spiež, bet ar laiku tā sāp katru dienu. Cilvēks nevar aiziet uz darbu, pakustēties, veikt mājas darbus.
Katram muguras sāpes var izraisīt atšķirīga emociju buķete – kauns, vainas sajūta, uzmanības vai mīlestības trūkums. Bieži vien tās ir emocijas, par kurām cilvēki negrib runāt, piemēram, dziļa neapmierinātība, dusmas, kuras nemitīgi tiek apspiestas.
Psihoterapeitam, psihosomatiskās medicīnas speciālistam nākas iziet cauri visiem, bieži vien citam ar citu nesaistītiem pacientam veiktajiem izmeklējumiem, sazināties arī ar viņa ģimenes ārstu, ārstējošo neirologu. Nākas izskaidrot, ka viņam nav orgānu bojājumu, traucēta ir tikai to funkcija un tam ir psiholoģiski iemesli. To, ka sliktas attiecības darbā vai ģimenē, strīdi un emocijas, ko tie izraisa, var novest pie muguras sāpēm, saprast nav tik viegli. Slimojot ar hroniskām muguras sāpēm, pacients sadzīvo ar emocionālu konfliktu, kuru viņš neapzinās. Psihoterapeita uzdevums ir slēptās emocijas no zemapziņas izcelt apziņas līmenī. Kad pacients sasaista notikumu un emocijas, ko tas izraisījis, ar sāpēm, tās pamazām sāk izzust.
Hronisku sāpju gadījumā emocionālais fons nosaka to, cik stipri cilvēks izjūt šīs sāpes, tādēļ arī gadījumos, kad muguras sāpēm ir objektīvs iemesls, psihoterapijas laikā iespējams samazināt sāpju slieksni. Dažreiz sāpes tiek uzkurinātas ar negatīvām emocijām, provocējot saasinājumu. Zinātnieki noskaidrojuši, ka emocijas ietekmē arī organisma bioķīmiskos procesus un var darboties kā palaidējmehānisms dažādām slimībām.”
