Sāpes aiz krūšu kaula: pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt un kuras neliecina par sirds problēmām 1
Ārsti samērā bieži novēro, ka cilvēki ignorē sāpes aiz krūšu kaula. Viņiem šķiet, ka drīz pāries un viss atkal būs kārtībā. Labākajā gadījumā iedzer kādas sirdszāles, bet tās var arī nelīdzēt. Taču šādas sāpes var būt ļoti nopietns simptoms, un, kad beidzot tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, ir jau par vēlu. Tālab ir svarīgi zināt, kad nedrīkst vieglprātīgi izturēties pret sāpēm aiz krūšu kurvja un nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.
Statistika biedē
“Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā – no tām mirst vairāk nekā pusē gadījumu,” uzsver P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride. “Arī citās attīstītajās pasaules valstīs ir līdzīgi. Zināmā mērā to var saistīt ar vecumu, jo mūžīgi jau neviens nedzīvo, tomēr mūsu valstī šīs slimības novēro agrīni – arī jaunākiem cilvēkiem.”
Visbiežākais pēkšņas nāves iemesls ir konorārā sirdsslimība jeb ateroskleroze sirds asinsvados. Šai slimībai var būt vairāki veidi, piemēram, slodzes stenokardija, kā arī vecs vai akūts infarkts. Vīriešiem konorāro sirdsslimību bieži novēro jau 40–50 gadu vecumā. Dažos gadījumos, proti, ja ir nelabvēlīga ģimenes anamnēze, turklāt vīrietis smēķē, process var sākties daudz agrāk, pat 20 gados. Turpretī sievietēm kardiovaskulārā krīze (infarkts vai insults) parasti notiek lielākā vecumā – pēc menopauzes. Pirms tam hormonālā sistēma pasargā no asinsvadu aizkaļķošanās, kas ir šo saslimšanu iemesls.
“Miokarda infarktu un citas koronārās sirdsslimības (aizkaļķošanās procesu asinsvados) Latvijā pazīst diezgan labi,” atzīst ārsts. “Reizēm pat pārmēru – nereti jebkuru elpas trūkumu uzskata par miokarda infarktu vai stenokardiju. Tomēr sirds mazspējai vai elpas trūkumam var būt ne mazums citu iemeslu: plaušu slimības, pulmonālā hipertensija, trombembolija, dažādas retas slimības.”
Kad nedrīkst vilcināties
Uz jautājumu, kā vajadzētu rīkoties, ja ir pēkšņas žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula, Andris Skride atbild: “Ja sāpes uznāk miera stāvoklī, ir dedzinošas, spiedošas, žņaudzošas, turklāt ir slikta dūša (tas ir ļoti nopietns simptoms!) un ātrs pulss, šādām pazīmēm uzmanība jāpievērš nekavējoties un vilcināties nedrīkst! Tūlīt jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Ja sāpes rodas fiziskas slodzes laikā, tā nekavējoties jāpārtrauc. Gadījumos, kad sāpes nepāriet 2–3 minūtēs pēc slodzes pārtraukšanas, arī jākonsultējas ar neatliekamo medicīnisko palīdzību.
“Daudzi joprojām baidās saukt ātro palīdzību, jo domā, ka par to būs jāmaksā vai noteikti vedīs uz slimnīcu,” atzīst dakteris. “Tomēr jāatgādina, ka, pirmkārt, neatliekamā medicīniskā palīdzība akūtos stāvokļos mūsu valstī ir bez maksas. Otrkārt, zvans ātrajai palīdzībai vēl nenozīmē, ka pacientu ar skubu vedīs uz slimnīcu. Ātrajā palīdzībā, sākot no dispečeru dienesta un beidzot ar brigādes ārstiem, strādā profesionāli sava darba entuziasti, kuri pratīs novērtēt stacionēšanas nepieciešamību. Bez īpaša iemesla slimnīcā nepavisam nav jāuzturas!”
Ja pacients tomēr nonāk stacionārā un sūdzas par spiedošām sajūtām aiz krūšu kaula, pirmais izmeklējums būs kardiogramma. Tikpat svarīga ir pacienta iztaujāšana, auskultācija (izklausīšana). Parasti tiek veiktas arī specifiskas asinsanalīzes, lai noteiktu troponīnu – īpašu proteīnu, kas nonāk asinīs sirds muskuļa bojājumu gadījumos.
