Kaites vēdera lejasdaļā 2
Nopietnas problēmas mēdz radīt iekaisīgi procesi, piemēram, apendicīts, kas sākas pēkšņi ar stiprām vēdera sāpēm, nelabu dūšu, vemšanu un caureju. Simptomi var izpausties arī divu triju dienu laikā un nebūt akūti. Klasiski sāpes sākas no augšpuses, izplatās vēderā un visbeidzot koncentrējas lejasdaļā – vietā, kur atrodas aklās zarnas piedēklis. Parasti tas izvietots labajā apakšējā pusē, bet var būt arī lokalizēts citur, tāpēc sāpes mēdz parādīties slimībai neraksturīgās vietās.
– Agrāk, rodoties šādām sāpēm, apendiksu uzreiz operēja, bet tagad, kad uzlabojusies diagnostika, to tik bieži nedara. Pacientu novēro slimnīcā, lai pārliecinātos, vai simptomi patiešām liecina par aklās zarnas piedēkļa iekaisumu. Velti to nevajadzētu operēt, jo tas ir iesaistīts organisma imunitātes nodrošināšanā, – uzsver dakteris.
Parasti ārsta palīdzību meklē, ja sāp ļoti stipri, bet tas jādara arī tad, ja sāpes ir ciešamas, jo, apendiksam plīstot, rodas vēderplēves iekaisums, kas var beigties letāli. Jo novēlotāk veic apendicīta operāciju, jo lielāks sarežģījumu risks.
Līdzīgi apendicītam mēdz izpausties Krona slimība, kad sāpes iespējamas jebkurā gremošanas trakta vietā. Tā, tāpat kā čūlainais kolīts, pieder pie pēdējā laikā diezgan izplatītajām iekaisīgajām zarnu slimībām, kuru cēloņi nav skaidri zināmi. Vairākas teorijas to attīstību saista ar gēniem, uzturu un vidi. Šajā gadījumā organisma imūnšūnas karo ar zarnu šūnām, tāpēc rodas iekaisums zarnas sieniņā un līdz ar to sāpes vēderā, asiņaina caureja, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Biežs vēdera sāpju cēlonis gados vecākiem cilvēkiem ir divertikulīts, kad, iekaistot zarnas kabatiņām, attīstās iekaisums ar stiprām sāpēm un paaugstinātu temperatūru. Sākumā sāpes ir tikai noteiktā vietā, taču, tām plīstot, izplatās pa visu vēderu.
Jaunām sievietēm akūtas, griezīgas sāpes vēdera lejasdaļā var liecināt par cistītu, olvadu vai olnīcu iekaisumu, kā arī ārpusdzemdes grūtniecību, kas ir bīstama un prasa ķirurģisku iejaukšanos.
Hroniskas, velkošas sāpes mēdz brīdināt par daudzām slimībām, arī audzēju, kas, palielinoties izmērā, spiež uz blakusorgāniem vai rada zarnu necaurejamību. Tādējādi visiem pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi piecos gados un dažkārt biežāk jāveic gastroskopija un kolonoskopija, lai nepalaistu garām onkoloģisku procesu gremošanas traktā.
