Sāp rokas, viena ir operēta. Rehabilitologs ieteica kārtot arodslimību: kā rīkoties, ja darbā iegūta kāda kaite? 9
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Pašlaik strādāju nepilnu darba laiku, jo fiziski vairs nespēju nostrādāt pilnu darbadienu – sāp rokas, viena ir operēta. Rehabilitologs ieteica kārtot arodslimību. Ko man tas atrisinās? Vai neradīsies problēmas darbā? Vai pienāksies pabalsts? Cik ilgam jābūt darba stāžam? Lai pierādītu darba stāžu konkrētajā profesijā, nepieciešami darba līgumi. Diemžēl visi nav saglabājušies, un arī arhīvā to nav,” – jautā Gunta Rīgā.
Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša stāsta – analizējot arodslimību skaita dinamiku pa diagnožu grupām, redzams, ka pēdējos gados visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu, nervu sistēmas slimības. Tās izraisa darba vidē esošie fizikālie faktori, piemēram, piespiedu darba pozas, vienveidīgas kustības, smagumu pārvietošana, pārslodze darbā.
“Nenoliedzami, strādājot ilgus gadus šādus darbus, laika gaitā var attīstīties dažādi veselības traucējumi. Tāpēc ir būtiski noteikt, vai to cēlonis ir darba vides kaitīgie faktori. Ja tiek noteikta šāda saikne, personai tiek diagnosticēta arodslimība. Tomēr jāņem vērā arī, ka veselības traucējumu attīstība atkarīga no cilvēka vispārējā veselības stāvokļa, kaitīgajiem ieradumiem, dzīvesveida un attieksmes pret savu veselību un drošību ne tikai darbā, bet arī ikdienā. Tāpēc svarīgi pašiem būt atbildīgiem par savu drošību, par savu veselību,” norāda LM pārstāve.
Pienākas sociālais atbalsts
Cilvēkam, kam konstatēta arodslimība, atkarībā no noteiktā darbspēju zaudējuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) pieejamas šādas sociālās garantijas:
• slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu; piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku);
• atlīdzība par darbspēju zaudējumu (atlīdzību var saņemt arī tad, ja cilvēks strādā. To piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25%) vai pilnībā zaudējis darbspējas. Ņemot vērā darbspēju zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas);
• atlīdzība par papildu izdevumiem (var saņemt neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai: rehabilitācijai, medikamentiem utt.).
Jāmaina apstākļi
“Problēmām pašreizējā darbā nevajadzētu rasties, tomēr jāņem vērā fakts, ka tādos darba apstākļos, kas radījuši arodslimību, nevar turpināt strādāt, jo tad slimība progresēs. Uzlabojot darba vidi, noteikti jāsadarbojas ar arodslimību ārstu, kas dos kādus konkrētus ieteikumus konkrētajā situācijā. Pēc tam sadarbībai un komunikācijai par darba apstākļu uzlabošanu jāturpinās uzņēmuma līmenī ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu. Iespējams, jāpārskata darba slodze, darba laiks, jāmaina darba apstākļi,” skaidro Jolanta Geduša.
Ja personai tiek piešķirta arodslimības diagnoze jeb arodslimnieka statuss, tas nav regulāri jāatjaunina, bet ārstu komisija nosaka periodu, kurā personai atkal jāierodas uz ārstu komisiju. Sākotnējā posmā ļoti svarīga ir ārstēšana un rehabilitācija, lai neielaistu veselības traucējumus un uzlabotu veselību, kas palīdz turpināt darbu un gūt ienākumus.
Ja slimība jau smagā stadijā un ir darbspēju zudumi, rehabilitācija vairs nebūs tik efektīva, tad jācīnās jau ar slimības sekām, iespējams – ilgstoši. Tāpēc ļoti svarīgi jau pie pirmajām pazīmēm reaģēt un rīkoties, un pāri visam – rūpēties par kopējās veselības veicināšanu (fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, atpūta un darba aizsardzības noteikumu ievērošana).
Darba stāžs profesijā vai līdzīgos darba apstākļos
Darba stāžam jābūt vismaz 10 gadu vienā profesijā vai arī cilvēkam jābūt strādājušam dažādās profesijās, bet līdzīgos darba apstākļos. LM pārstāve norāda – ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad darba stāžs var būt arī mazāks, būtiskākais ir darba vides risku saistība ar veselības traucējumiem.
Attiecībā uz darba stāžu apliecinošiem dokumentiem – ja tādi nav pieejami, tad, iesniedzot dokumentus ārstu komisijā arodslimībās, tiem jāpievieno paskaidrojums, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus.
Ja cilvēkam ir kaut mazākās aizdomas, ka viņa veselības traucējumu cēlonis varētu būt darbs, nevilcinoties jādodas pie ārsta un jānorāda uz šiem apstākļiem.
Arodslimības noteikšanas ceļš
Ģimenes ārsts. Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta. Var arī uzreiz doties pie arodslimību ārsta, tomēr tas būs dārgāk, nekā dodoties ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Arodslimību ārsts. Iespējams, cilvēku nosūtīs uz kādiem papildu izmeklējumiem. Ja būs nepieciešams, arodslimību ārsts Valsts darba inspekcijai (VDI) pieprasīs šā cilvēka darba vides higiēnisko raksturojumu, lai noteiktu, kādi darba vides riska faktori tur pastāv. Pēc tam arodslimību ārsts nosūta cilvēku uz Ārstu komisiju arodslimībās.
Ārstu komisija arodslimībās. Atzinumu par to, ka cilvēkam ir arodslimība, var saņemt tikai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisijā arodslimībās. Ārstu komisija par arodslimības gadījumu informē VDI, savukārt inspekcija – cilvēka darba devēju par darba vides riska faktoriem, kas izraisījuši arodslimību. Komisijā iesniedzamie dokumenti:
• ģimenes ārsta sagatavots izraksts no pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām;
• visu veikto izmeklējumu rezultāti;
• darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba līgumu kopijas vai cits darba devēja izsniegts apliecinājums).
Ģimenes ārsts. Ar ārstu komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību jādodas pie sava ģimenes ārsta. Viņš arodslimnieku nosūta uz VDEĀVK.
VDEĀK komisija. Tur arodslimniekam nosaka darbspēju zaudējuma procentus.
VSAA. Arodslimnieks dodas uz sociālās apdrošināšanas aģentūru apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai.
Uzziņa!
• Arodslimība ir profesionāla slimība, ko izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
• Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies.
• Ministru kabineta noteikumos nr. 908 Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība noteikts process, kā notiek arodslimību diagnostika; to pielikumā arī atrodams arodslimību saraksts.
• Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem atrodama tīmekļa vietnē: www.stradavesels.lv.
