Sāp! Izmeklēs nākamgad 0
“Latvijas Avīzes” redakcijai piezvanīja rīdzinieks Zigurds Palejs, kuru satrauc tas, kā tikt pie magnētiskās rezonanses izmeklējuma. “Veselības problēmu dēļ tas nepieciešams jau šobrīd, bet rindā pierakstīja 2014. gada 15. februārī. Ja maksāju no savas kabatas, izmeklējums nav problēma, bet no manis tas prasītu gandrīz visu pensiju,” sūdzējās pensionārs.
Vai tiešām Rīgā šogad nav iespējams veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, maksājot tikai pacienta līdzmaksājumu – 20 vai 25 latus (ar vai bez kontrastvielas)?
Ne visi pacienti var gaidīt
“Piemēram, onkoloģijas pacientiem, īpaši tiem, kam nekavējoties jāsāk ārstēšana, magnētiskā rezonanse bieži vien ir vienīgā izmeklēšanas metode. Tā jāveic arī ārstēšanas gaitā, lai lemtu par terapijas turpināšanu, pārtraukšanu vai nomaiņu. Onkoloģijas pacients nevar gaidīt,” saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne.
Lai pacientus varētu ātrāk izmeklēt, ārsti izmanto dažādus variantus. “Piemēram, ievietojam pacientu slimnīcā vai sniedzam maksas pakalpojumu. Tas, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi, jo onkoloģijas slimniekiem izmeklējumi nedrīkstētu būt par pilnu maksu.” Pēc G. Turkalnes domām, garo gaidīšanas rindu galvenais iemesls ir kvotas uz ambulatorajiem izmeklējumiem.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs ortopēds Konstantīns Kalnbērzs uzskata:
“Tas ir nožēlojami, ka gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem ir tik garas. Mūsu slimnīcā, arī privātās medicīnas iestādēs, ambulatori par maksu to var veikt dažu dienu laikā. Pacienti bieži vien nespēj gaidīt uz izmeklējumu vairākus mēnešus, tādēļ spiesti maksāt paši.
Ilgā gaidīšana uz izmeklēšanu ir arī pacienta veselības jautājums, jo šajā laikā var rasties dažādas komplikācijas, kuru dēļ ārstēšana izmaksā daudz dārgāk nekā sākumā.”
Varbūt valsts apmaksātu magnētisko rezonansi veikt, piemēram, reģiona medicīnas iestādē, kur tie pieejami daudz ātrāk? Diemžēl viens no priekšnoteikumiem, lai izmeklējums precīzi uzrādītu audzēju vai citu veselības problēmu, nav tikai dārgais aparāts, bet arī speciālista zināšanas un pieredze, kurš ar to strādā. G. Purkalne uzskata, ka nereti reģionos trūkst kvalificētu speciālistu, kas spētu pareizi interpretēt izmeklējuma rezultātus. Arī viņas praksē bijuši gadījumi, kad jāsauc talkā universitātes speciālists, lai otrreiz izskaidrotu to, kas redzams attēlos. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ arī pacienti no reģioniem izmeklējumu grib veikt galvaspilsētas klīnikās, nevis vietējās medicīnas iestādēs.
Lielajās klīnikās bezcerīgas rindas
Medicīnas sabiedrības “ARS” (saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta – NVD – datiem, 1. jūlijā gaidīšanas rinda uz izmeklējumu bija 145 dienas) reģistratūrā valsts apmaksātu izmeklējumu piedāvā nākamā gada janvārī. Vienlaikus atgādinot, ka speciālistam, kurš rakstījis nosūtījumu, jābūt noslēgtam līgumam ar NVD, citādi izmeklējums pienākas tikai par maksu, kas var svārstīties no 65 līdz 150 latiem.
“Tikai nākamgad,” uz jautājumu, kad var cerēt uz valsts apmaksātu magnētiskās rezonanses izmeklējumu, atbild Latvijas Jūras medicīnas centrā. To pašu atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas “Gaiļezers” Diagnostiskās radioloģijas nodaļā. “Tomēr var būt visādi, tādēļ periodiski jāzvana un jāinteresējas,” saka nodaļas darbiniece.
Varbūt slimnīcai piešķiršot papildu līdzekļus ambulatorajiem izmeklējumiem.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas reģistratūras tālrunis ir automātiskais atbildētājs, kas vairākas dienas no vietas ziņo: “Visi operatori aizņemti, nosūtiet kontaktinformāciju uz e-pasta adresi, dienas laikā ar jums sazināsimies.” Ko tad, ja cilvēkam nav iespēju nosūtīt informāciju elektroniski? NVD informācija liecina, ka šajā slimnīcā gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi ir 50 dienas, tomēr slimnīcas komunikācijas daļas pārstāve Lāsma Sīle apgalvo, ka kvota beigusies un pieraksts uz valsts apmaksātu plānveida magnētiskās rezonanses izmeklējumu ir pārtraukts.
Magnētiskās rezonanses centrā “Diamed” arī automātiskais atbildētājs, piedāvājot izvēlēties valodu, pakalpojumu veidu, par maksu vai valsts apmaksātu. Beidzot, tiekot līdz sadaļai “valsts apmaksāts magnētiskās rezonanses izmeklējums”, atbildētājs paziņo, ka uz šo gadu pierakstīties vairs nav iespējams. Taču – piedāvā nospiest taustiņu, lai aprunātos ar reģistratori. Izrādās, izmeklējumam viņa var pierakstīt jau uz 28. augustu (brīdinot, ka izmeklējumam ir svara ierobežojums – cilvēks nedrīkst būt smagāks par 70 kilogramiem). Pēc NVD gaidīšanas rindu statistikas, “Diamed” šis izmeklējums būtu pieejams tikai pēc 180 dienām.
Medicīnas firmas “Dziedniecība” reģistratūrā iepriecina: “Nāciet rīt astoņos vai divos dienā.” Šeit rinda uz magnētiskās rezonanses pakalpojumiem tiek veidota katra mēneša sākumā un augustā ir brīvas divas vietas, bet pārējās dienās viss pieraksts jau pilns.
NVD pārstāve Laura Lapiņa atzīst, ka problēma ar magnētiskās rezonanses izmeklējumiem atkārtojas gadu no gada. “Tas ir ļoti dārgs izmeklējums, turklāt grūti izkontrolēt, vai nosūtījumi vienmēr ir pamatoti,” viņa saka. Lai gan par valsts naudu veikto ambulatoro izmeklējumu skaits nemazinās, piemēram, 2011. gadā veikti 29 048, bet 2012. gadā – 29 655 izmeklējumi, visiem, kas vēlas to saņemt, tomēr nepietiek.
Fakti * Valsts apmaksātus magnētiskās rezonanses izmeklējumus Rīgā var veikt 7, Zemgalē – 1, Vidzemē – 2 un Latgalē – 2 medicīnas iestādēs. * Rietumeiropā uzskata, ka uz 125 000 iedzīvotāju nepieciešams viens magnētiskās rezonanses aparāts (Latvijā – uz 133 000). * Pēc pētījumā “Health at a Glance: Europe 2012” datiem, ES vidēji ir 10,3 magnētiskās rezonanses aparāti uz vienu miljonu iedzīvotāju, visvairāk to ir Grieķijā – 22,6, Latvijā – 7,6 (2010. gada dati). * Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Grieķijā veic 98, Igaunijā – 48, Lielbritānijā – 40, bet Īrijā – 17 izmeklējumus. |
