Sāp galva un raustās acis jeb kā telefons mūsu bērniem spiež lietot pretsāpju zāles 0
Stipras galvassāpes un nekontrolēta acs raustīšanās, – fizioterapeiti šos simptomus novēro skolēniem jau astoņu gadu vecumā.
Vērīgi paskatoties uz bērna vai jaunieša muguru, fizioterapeitei Madarai Rupainei nav jābūt gaišreģei, lai saprastu, ka pacients ilgstoši mīl pavadīt laiku viedtālrunī, jo viņam parasti ļoti saspringta plecu daļa.
Fizioterapeites pacientam Artūram ir 11 gadi, pirms gada vecāki viņam iegādājās pirmo viedtālruni, bet aptuveni pirms mēneša puika sāka sūdzēties par galvassāpēm. Telefonu viņš lieto vidēji divas stundas dienā.
Viņš nav vienīgais pacients, kam no viedtālruņa lietošanas parādās galvassāpes, stāsta fizioterapeite. Un vecāki spiesti dot pret tām zāles.
Ar ko tas var draudēt? Tas var draudēt ar tālāku asimetriju, muskuļu vājumu,” saka Rupaine.
Turklāt viņu izbrīna arī fakts, ka šīs visas problēmas bērniem un jauniešiem parādās pēc vasaras brīvlaika – tas nozīmē, ka viņi pietiekoši maz aktīvi kustās, kaut gan mācīties trīs mēnešus nevajadzēja.
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Andra Hmeļņicka vairākas reizes vienas stundas laikā, it īpaši pēc vasaras brīvlaika, atgādina saviem audzēkņiem sēdēt taisni. Tas diemžēl palīdz uz laiku, un daļa bērnu atkal sēž nepareizi. Ne visi skolēni pat liek kājas uz grīdas, viņa stāsta.
“Reti kurš bērns šobrīd sēž taisnu muguru. Parasti visi ir pieraduši, kad spēlē telefonus, viņi ir saliekušies, citi sēž uz kājas, nevis tās uz zemes turot. Ir redzams, ka bērni nepiedomā pie stājas. Diezgan vāji korsešu muskuļi. Skola viena pati nevar tikt galā ar šo stājas problēmu,” saka Hmeļņicka.
Tāpēc fizioterapeiti iesaka vecākiem neļaut bērniem sēdēt viedierīcēs vairāk par vienu stundu dienā, turklāt ik pēc 10 līdz 15 minūtēm jātaisa pauze un aktīvi jākustas. Un, protams, jāsāk ar sevi – savas atvases priekšā nevajadzētu visu brīvo laiku pavadīt viedtālrunī.