Santošs neļauj cerēt uz vairāk nekā 170 eiro 0
“Pirmoreiz Kopējās lauksaimniecības politikas vēsturē Eiropas Parlamentam būs ne vairs tikai izsakāms viedoklis, bet līdzlemšanas tiesības – tāds pats svars un veidojama pozīcija kā Eiropadomei,” žurnālistiem pirmdien uzsvēra Paolo di Kastro, Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs (lauksaimniecības zinātņu profesors, bijušais Itālijas lauksaimniecības ministrs).
Pirmdienās Briselē ES Padomes ietvaros bez jelkādas publicitātes regulāri notiek visu 27 dalībvalstu viedokļu uzklausīšana un to saskaņošana KLP reformēšanā. Turpretim Eiropas Parlaments kā tiešās demokrātijas pārstāvis atklāti un caurspīdīgi sabiedrībai demonstrē savu lielo varu lauksaimniecības jautājumos, debatējot un gatavojot četrus ziņojumus par Eiropas Komisijas četriem likumdošanas priekšlikumiem KLP reformēšanā. Divu mēnešu laikā parlamentam jānonāk pie kopsaucēja. “Parlaments ir saņēmis 7283 deputātu priekšlikumus, no tiem par tiešmaksājumiem – 2182. Balsojums par tiem būs novembra beigās, decembra sākumā,” pavēstīja Gerhards Kalbs, EP Lauksaimniecības komitejas sekretariāta vadītājs.
“Budžets ir atslēga uz KLP reformu,” uzskata Mišels Dantēns, EP deputāts no Francijas, ziņotājs par Kopējo tirgus organizāciju. Būtiski, vai Eiropadomē, dalībvalstīm cenšoties apgriezt ES budžetu, lauksaimniecības budžets saglabāsies esošajā apmērā.
Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Luišs Manuels Kapoulass Santošs (bijušais Portugāles lauksaimniecības ministrs) gatavo EP viedokli par tiešmaksājumiem. Viņš gan solās, ka divus tūkstošus priekšlikumu itin labi varot apkopot, jo lielākā daļa priekšlikumu esot līdzīgi, taču viņš nesaskata, kā var tos visus ņemt vērā, jo brīžiem tie ir pretēji.
“Latvijā lauksaimnieki saņem 95 eiro par hektāru, Polijā – 215 eiro, bet Nīderlandē – 457 eiro par hektāru. Jā, zinām, arī pirktspēja Latvijā un Nīderlandē atšķiras, taču ne tik lielā mērā kā tiešmaksājumi. Eiropas Komisijas priekšlikumā atšķirības piedāvāts samazināt par trešdaļu un Baltijai maksājumu noteikt 155 eiro par hektāru.
Mēs esam ambiciozāki. Mans priekšlikums, lai Latvijā saņemtu 170 eiro, Polijā – 225 eiro, bet, piemēram, Francijai tas nozīmētu samazināt tiešmaksājumus no 296 līdz 270 eiro,” pavēstīja Santošs. “Tiešmaksājumu līmenis tuvināsies, bet arī tad Latvija saņems 35% zem ES vidējā, bet Nīderlande – 60% virs ES vidējā līmeņa,” viņš secināja.
Baltijas valstu kopīgā nostāja visos līmeņos ir vismaz 80% no ES vidējā. Uz to Santošs rezonēja, ka “pārējām dalībvalstīm jāizrāda vēlēšanās atteikties no tiešmaksājumu daļas saviem zemniekiem. Piemēram, Francijai būtu jāatsakās no vairāk nekā 20 eiro, Vācijai – no 18 eiro par hektāru. Esmu runājis ar dažiem ministriem, un viņiem šāds samazinājums nav pieņemams.”
Paolo di Kastro piebilda, ka,”lai arī jāiet uz atbalsta izlīdzināšanu, mums jārēķinās ar lielāko lauksaimniecisko ražotāju (“top farming”) interesēm”, jo uz viņiem balstās ES pārtikas politika. “Vissarežģītākais tagad – neizjaukt sarunas [ar dalībvalstīm],” turpināja Santošs.
Vaicāts, vai atbalsta līmeni Baltijas valstīs varētu pielīdzināt vismaz ceturtajai zemākajai dalībvalstij Rumānijai ar 77% no ES vidējā tiešmaksājumu atbalsta, Santošs izvairījās no jebkādas konkrētas samērošanas:
“Es nevaru vaimanāt: oi, oi, oi, Latvija, oi, oi, oi, Igaunija. Nav iespējams dabūt vairāk. Ir jārada abstrakta formula, kas izmantojama visiem un dod labus rezultātus.”
“Ja godīgi, neesmu optimists, vai pat šis mans priekšlikums dabūs parlamenta vairākuma atbalstu, kur nu vēl ambiciozāks priekšlikums…” viņš beigās pielika punktu.
Turpinājums sekos
Balsojums par KLP reformu Eiropas Parlamentā plānots novembra beigās, decembra sākumā tikai pēc tam, kad ES dalībvalstu vadītāji būs vienojušies par budžetu laikam no 2014. līdz 2020. gadam.
Līdz tam būs Lauksaimniecības komitejas balsojums, pieņemot EP pozīciju, kas tiks iesniegta ES Padomei.
Savukārt EP pilnā sastāvā jābalso par EP un padomes kompromisa vienošanos, ja tādu panāks.
Ja līdz 2013. gada vidum vienošanos nepanāks, tad Eiropas Komisija būs spiesta izstrādāt pagaidu risinājumu par ES budžeta tēriņiem no 2014. gada 1. janvāra.
