Apprecēt Krogzemi un baudīt vīnu 0
Maiga izskolojusies par skaitļošanas tehniķi, smej – lietišķa sieviete. Vīrs Rūdolfs kapiņos – krabis… Toties abi dēli Edgars un Artūrs – lieli, kārtīgi vīri, kā jau piebaldzēni – garākie ļaudis Latvijā. Edgaram sieva Linda, bērni – Līva un Toms, Artūram – Aiva un divi puikas – Henrijs un Roberts.
Varis ar brāli Kasparu gājuši tēva Alfrēda pēdās un kļuvuši par elektriķiem – paps ar savu piemēru mācējis neuzkrītoši aizraut. Vara sieva Baiba (Elbreta) nāk no Pāles. Bērnībā ar draudzenītēm jokojusies – gribu apprecēties ar Krogzemi!, ar to domājot smuko Ausekli. Kad Varis viņai pateicis – mums Krogzemji rados (līdzību grūti nepamanīt), sievai acis bijušas lielas jo lielas. Varim ar Baibu trīs dēli – Mārtiņš, Klāvs un Alberts Alfrēds.
Senči stingri turējušies pie zemes, bet jaunie tagad apgūst arī citas mākas – meliorāciju, datorzinības, mežsaimniecību, jurisprudenci, banku zinības.
Varis no elektrības meties uz vīndarīšanu, nodibinājis ģimenes uzņēmumu, nodevis to vecākajam dēlam Mārtiņam, pats rosās kā novadpētnieks, hronists, fotogrāfs un mācās gleznot (zīmētprasme mantota no Krogzemjiem un Vāvuļiem!).
“Re, kā sanāk – laikabiedri par Ausekli runāja kā par pamuļķi, ākstu. Bijis nemiera gars. Cik pazīstami skan – kamēr cilvēks dzīvs, tikmēr viņu nenovērtē. Pēc tam runā citādi…”
Iespējams, tieši Krogzemju gēns Vari deviņdesmito gadu beigās mudināja izmēģināt spēkus vīna darīšanā, bet 2010. gadā – oficiāli reģistrēt savu vīndarītavu. Šodien Aizpute vairs nav iedomājama bez “Eko vīna”, un zinātāji, šo vārdu izdzirdot, gardi nošmaukstina lūpas. Mārtiņa lolojums – bezalkoholiskie, dzirkstošie bērzu sulas dzērieni, kas bagātināti dažādām dabīgām garšām. Vara izsmalcinātie ābolu, pīlādžu un rabarberu vīni aizsākušies kā eksperimenti, bet ieguvuši milzu popularitāti. Nesen tēvs un dēls iekārtojuši vīna pagrabu ar degustāciju zāli Aizputes muzeja pagraba velvēs. Tas viss apliecina Santu kredo: jebkuru darbu darīt no sirds, jo cilvēki ir izslāpuši pēc tā, lai notiktu kaut kas labs!
Savējos sajust ar sirdi…
Par savu dzimtu viņi var runāt bezgalīgi. Rādīt bildes, datu apkopojumus, izdrukas. Lūk, Maiga apkopojusi represētos. Klau, vajadzētu vēlreiz aizbraukt uz Krieviju, tur ir tēvabrāļa Aleksandra kaps, tur vēl nesen dzīvojuši pirmo latviešu kolonistu pēcteči, kas runājuši latviski.
Ā, un vajadzētu vēlreiz aizskriet uz Vestienu, Tolkas kapiem pie vecajiem Santiem! Viņu atdusas vietu vairāk ar sirdi, ne acīm vai rokām atradusi Vara sieva Baiba. Un augusta pēdējā svētdienā atkal vajadzētu visiem sanākt kopā “Kāroņos” – kādas septiņas sanākšanas jau dokumentētas. “Rau, cik visi smuki un smaidīgi, par ko bēdāties? Jādzīvo tik nost!” Maiga noteic.
