Šantāža bēgļu jautājumā? Austrija rosina ES finansējuma pārtraukšanu “negribīgām” dalībvalstīm 31
Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere rosinājusi pārtraukt ES finansējuma piešķiršanu valstīm, kas nevēlas “godīgu daudzumu” migrantu. Latvijas politiķi uzskata, ka šādi izteikumi ir šantāža Austrumeiropas valstīm un tas vērtējams kā populisms.
“Jūs nevarat vienkārši selektīvi izvēlēties Eiropas kopienas ietvaros,” aģentūra AFP citē ministri, kura uzskata, ka viens no veidiem, kā izdarīt spiedienu uz nepiekāpīgajām valstīm, būtu pārtraukt finansiālo atbalstu. No ministres izteikumiem var saprast, ka pārmetumi veltīti Austrumeiropas valstīm un iespējamais instruments, ar ko varētu izdarīt spiedienu, ir ES struktūrfondu finansējuma apcirpšana vai samazinājums. Pēdējā laikā lielākos pārmetumus saņēmusi Ungārija par žogu, kas izveidots uz robežas ar Serbiju. To kritizējušas arī Francijas amatpersonas.
Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle uzskata, ka Austrijas iekšlietu ministre ar šādiem izteikumiem mēģina vairot savu popularitāti uz Austrumeiropas rēķina, jo Austrija saskaras ar lielu bēgļu pieplūdumu. “Mums par to nav jāuztraucas, jo šis ir populistisks Austrijas politiķes izgājiens,” uzskata R. Zīle, piebilstot, ka šādi izteikumi ir vērsti pret Eiropas Savienības pamatiem – tādām vērtībām kā Šengenas zona un struktūrfondu sistēma. Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka no ES procedūru viedokļa realizēt Austrijas iekšlietu ministres rosinājumu būtu neiespējami, jo tad ES būtu jāmaina liels skaits regulu, kas reglamentē struktūrfondu sadali. R. Zīle risinājumu patvēruma meklētāju jautājumā redz, piešķirot līdzekļus ES kaimiņvalstīm, kuras pārplūdina bēgļi, piemēram, Turcijai, kā arī priekšroku dodot cilvēkiem, kas tiešām bēg no briesmām, nevis ekonomiskajiem migrantiem. “Ap 90 procentiem no patvēruma meklētājiem ir ekonomiskie migranti. Viņi raujas uz ES un maksā naudu cilvēku kontrabandistiem. Pret šo nodarbi ES vajadzētu reāli cīnīties, un tas būtu risinājums patvēruma meklētāju krīzei,” saka R. Zīle.
Liberālāk noskaņota ir Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, kura norāda, ka J. Miklas-Leitneres izteikumi ir skaļi, bet tos par šantāžu viņa nesauc. “Kad ES parādās pretrunas, tās nelabvēļi aiz prieka sit plaukstas, piemēram, kad Latvija iespītējas bēgļu jautājumā vai arī seko šādi amatpersonu izteikumi kā Austrijas iekšlietu ministrei. Šādas ES pretrunas ir Putina labā,” domā L. Čigāne. Viņasprāt, bēgļu jautājumā Latvijai jābūt solidārai, un šajā ziņā Austrijas ministres nostāja ir pareiza – nevar tikai saņemt naudu no ES struktūrfondiem, kaut kas ir jādod arī pretim.
Latvijā liela daļa ES fondu naudas nonāk pašvaldībās. Jautāju Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam vērtējumu par Austrijas ministres izteikumiem. Viņaprāt, tā ir šantāža, bet maz ticams, ka tā tiks īstenota. “Briselē nav iezīmēti konkrēti līdzekļi Jēkabpilij, bet, ja teorētiski kopējo pieejamo summu samazinātu uz pusi, tad mums būtu uz pusi mazāks finansējums mūsu projektiem,” sacīja L. Salcevičs, kurš tomēr uzskata, ka šāds scenārijs ir neiespējams. Tomēr viņš piekrīt, ka bēgļu jautājumā Latvijai jādod kaut kas arī pretim. “To nedrīkst novelt uz pašvaldības pleciem. Taču mums jābūt garantijām, ka bēgļi mācīsies valodu, tiks integrēti sabiedrībā, viņiem būs savi mitekļi, un viņi nekļūs par pabalstu izmantotājiem,” argumentēja Jēkabpils mērs.
