Santa Sāre par mīlestības laimes putnu 0
Martā klausītājiem iepatikusies ziemeļvidzemnieces Santas Sāres izpildītā dziesma “Laimes putns”. Santa “Latvijas sirdsdziesmu” un “Dzintara dziesmu” aptaujā piedalās pirmo reizi, lai gan māksliniece jau kopš bērnības ir bijusi mūzikas ieskauta.
Santa priecājas, ka dzīve viņu savedusi kopā ar cilvēkiem, no kuriem daudz varējusi mācīties. Tādas ir viņas skolotājas Aiva Zaķe, flautas spēlē – Sarmīte Kubuliņa. Tāda ir arī par mūzikas mammu sauktā vokālā pedagoģe Sandra Oto. Arī aptaujā piedalīties iedrošināja kāds mūzikā satikts cilvēks. “Uz šādu soli mani iedrošināja un iedvesmoja grupas “Apvedceļš” solists Jānis Krūmiņš, ar kuru uzsākām savu sadarbību 2015. gada nogalē. Gatavojos savam 30 gadu dzimšanas dienas koncertam un palūdzu viņam uzrakstīt man skaistu ziemas dziesmu, tā tapa mūsu pirmais kopīgais kopdarbs “Ziemas pasaka”, un pēc tam rudenī Jānis man piedāvāja dziesmu “Laimes putns”, kurai tapa arī videoklips, kuru nofilmēja alūksniete Linda Arāja skaistajā Veclaicenē, kas ir mūsu vecvecāku dzimtā vieta Alūksnes pusē, kur mēs ar māsu pavadījām skaisto bērnību,” atklāj Santa.
Runājot par dziesmu “Laimes putns”, Santa teic: “Man šķiet, ka dziesmai ir burvīgs nosaukums. Kas ir laime? Laime, manuprāt, ir mirklis. Visi skaistie dzīves mirkļi rada mums šo laimes sajūtu. Bet dziesma ir stāsts par mīlestības laimes putnu, ko nedrīkst likt būrītī, jo putns, kurš nedrīkst lidot, nespēj darīt laimīgu otru cilvēku. Un tad ir kāds cits, kurš var nodziedāt šo dziesmu par mīlestību…”
Runājot par skatītāju vērtējumu, Santa nenoliedz: “Šobrīd manī ir satraukums par to, kā mana dziesma tiks novērtēta, jo neesmu sabiedrībā atpazīstama māksliniece. Mani ļoti iedrošina un atbalsta mana ģimene, draugi, radi un kolēģi. Pati strādāju Virešu Saieta namā par vadītāju un vadu teātri gan bērniem, gan pieaugušajiem, dziedu vokālajos ansambļos.” Šis satraukums Santai ir, neskatoties uz to, ka visa dzīve saistīta ar skatuvi. “Kultūra un skatuve – tā ir mana dzīve, kopš sevi atceros. Mājās taisīju koncertus, dziedāju uz trepītēm un saaicināju visus kaimiņus klausīties. Mammai un tētim bija pašiem savs estrādes ansamblis, jau kopš četru gadu vecuma zināju visas tā brīža populārās dziesmas, varēju dziedāt līdzi. Piedalījos neskaitāmos koncertos, konkursos bērniem ar labiem rezultātiem, 2002. gadā konkursā “Putnu balsis” ieguvu galveno balvu. Iestājos Cēsu mūzikas vidusskolā vokālistos, bet pārdomāju. Tagad esmu kultūras menedžeris ar specializāciju mūzikas un svētku režijā. Papildus savam pamatdarbam veidoju muzikālas izrādes bērniem, kurām pati esmu arī scenāriju autore un aktrise vienlaikus. Veidoju arī koncertprogrammas pieaugušajiem, man patīk programmas ar saturu un pievienoto vērtību, šobrīd kopā ar pianistu Ģirtu Ripu un bundzinieku Mārci Kalniņu piedāvājam koncertprogrammu “Pieskarties pasaulei”, stāsta Santa.
Ja esi uz skatuves un starp māksliniekiem, tad ik pa laikam dzīve piedāvā kādus radošus pārsteigumus, par ko Santa nosaka: “”Dzintara dziesmu” aptauja ir viens no dzīves jaunajiem izaicinājumiem, pagriezieniem. Kā tas veidosies tālāk, to mēs redzēsim.”
