Santa Cine vada restorānu un divas viesnīcas Kuldīgā: izturēt palīdz kurzemnieces spīts un valsts atbalsts
7
Santas Cines vadītajam uzņēmumam Propeller Foodie Kuldīgā pieder restorāns “Goldingen Room” un viesnīcas “2 baloži” un “Noliktava No 5”. Santa ar saviem kolēģiem mēģina pielāgoties pandēmijas radītajai situācijai un pat kalt plānus nākotnei. Santas uzņēmums ir viens no tiem, kas saņēmis grantu apgrozāmajiem līdzekļiem par decembri, saņem arī algu subsīdijas nepilna laika darbiniekiem un cer, ka izdosies saņemt grantus apgrozāmajiem līdzekļiem arī turpmāk. Santa nezaudē cerības, ka vasarā pandēmija būs atkāpusies un būs iespējas strādāt pilnvērtīgāk.
Kā pārdzīvojat šīs pandēmijas izraisīto krīzi viesmīlības nozarē?
Pērnā gada pavasaris nozīmīgi mainīja mūsu biznesu un ieviesa pārmaiņas arī visa gada garumā. Ja vēl pērnvasar bija iespēja darboties visai aktīvi, tad šobrīd darbība ievērojami noplakusi: restorāns būtībā var gatavot ēdienus tikai līdzņemšanai, savukārt viesnīcas strādā. Tikai viesiem nedrīkst servēt maltītes ēdamtelpās – gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas pasniedz tikai numuriņos.
Jau pavasarī izlēmām, ka neiesim uz pilno dīkstāvi, bet centīsimies darboties, neraugoties uz saspringto situāciju. Jārēķinās, ka darbībai viesmīlības jomā ir sezonāls raksturs – ja ziemā un pavasarī ir klusāks periods, tad vasarā skrienam ar slapju muguru. Pērnais pavasaris radīja nelielu šoku, bet sapratām, ka izejas nav – jāturpina strādāt, saglabājot tos darbiniekus, kuru sagatavošanā esam ieguldījuši lielas pūles. Mēs nestrādājam ar vienkāršām ēdienkartēm, tāpēc mums mūsu uzticamie darbinieki ir zelta vērtē un jādara viss, lai viņi joprojām būtu uzņēmumā.
Kurus valsts atbalsta veidus izmantojat? Dīkstāvi, apgrozāmo līdzekļu grantus?
Kā jau minēju, dīkstāvi neizmantojām. Saņemam apgrozāmo līdzekļu grantus un algu subsīdiju nepilna laika darbiniekiem. Pavasarī izdevās vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu maksājumu atlikšanu, tagad arī esam iesnieguši šādu lūgumu un ceram uz VID atsaucību. Nodokļu nomaksas atliktais grafiks mums ir tiešām būtiska lieta, tiesa, nedaudz biedē, ka kaut kad jau būs tie jāatmaksā, nekādas nodokļu atlaišanas jau nav paredzētas.
Cik nozīmīgs atspaids jūsu uzņēmumam ir apgrozāmo līdzekļu grants?
Ārkārtīgi nozīmīgs. Tas dod iespēju norēķināties ar piegādātājiem un salāgot finanšu plūsmu tā, lai varētu noturēties virs ūdens, jo decembrī mums bija ļoti nozīmīgs apgrozījuma kritums. Esam pieteikušies uz apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdijām arī turpmāk un ļoti ceram, ka valdība realizēs plānu par apgrozāmo līdzekļu atbalsta dubultošanu.
Kā atšķiras situācija šobrīd no situācijas pērnā gada pavasarī?
Patiesībā situācija atšķiras gan – no vienas puses – pērnā gada pavasarī mums šķita, ka kurzemnieka spīts ļaus izķepuroties pašiem. Tagad redzam, cik ļoti vietā ir valsts atbalsts.
Tiek teikts, ka Covid 19 mūsu ikdienā ir uz ilgu laiku un būs jāizstrādā jauni nosacījumi drošai sadzīvei.
Kādi tie, jūsuprāt, būtu viesmīlības jomā?
Grūti teikt… jā, ļoti gribētos, lai būtu iespēja atgriezties pie tās mutuļojošās restorāna dzīves, kāda tā bija, kad viesmīļi laipoja starp galdiņiem, viesi gremdējās nesteidzīgās sarunās pie gardas maltītes un vīna glāzes… Tagad šķiet, ka sociālā distancēšanās un 2 metri vēl ilgi nepazudīs no mūsu sadzīves arī tad, kad kritiskais pandēmijas punkts būs pārvarēts … Bet mēs joprojām ceram, ka vasarā varēsim atgriezties brīvākā režīmā.
Nav noslēpums, ka viesmīlības jomā daudzi strādā daļēji ēnu ekonomikā. Vai jūs nebiedē situācija, ka liela daļa paliks ēnu ekonomikā arī tad, kad beigsies krīze?
Tāds risks, protams, pastāv. Mēs darbojamies ekonomikas gaišajā pusē un tas mums ir palīdzējis saglabāt biznesu krīzē. Zināmas bažas mums ir, jo konkurentu iespējamā darbība pagrīdē nenoliedzami ietekmē arī mūsu biznesu…Kuldīga ir viena no skaistākajām un senākajām Latvijas pilsētām, bet tas nenozīmē, ka mazā pilsētā biznesu veidot ir viegli.
Esat mācījusies viesmīlību Itālijā. Vai zināt, kā tur šīs jomas uzņēmēji pārvar krīzi?
Nevarēšu nosaukt skaitļus, cik liels ir Itālijas valdības atbalsts viesmīlības jomas uzņēmējiem. Taču esmu runājusi ar saviem draugiem tur, kuriem ir kafejnīcas Itālijā. Jāteic, ka viņiem ir vēl sarežģītāki darbības ierobežojumi nekā pie mums un mazāka iespēja prognozēt, vai varēs atvērt kafejnīcu viesiem nākamajā dienā vai nē. Tur darbojas šis nosacītais luksofora princips un situācija ar ierobežojumiem var mainīties burtiski pa dienām. Latvijā šai ziņā ir ievērojami labāk – mums vismaz ir skaidri nosacījumi ilgākam laika periodam.
Vai valsts atbalstu krīzē uzskatāt par pietiekamu?
Katrā ziņā – tas ļāvis mums darboties un piepildīt apņēmību arī turpmāk nepamest viesmīlības nozari.
Tiešām – kaļat plānus nākotnes attīstībai?
Jā, nozari pamest negrasos. Mums ir pat jauns projekts, kura detaļas pagaidām negribu atklāt, bet tas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu nepiesaistoties konkrētai vietai, ejot tuvāk klientam.
Vai un kā atbalsts mainījis jūsu attieksmi pret valdību un tās plāniem pandēmijas ierobežošanā? Valdība ir sekmīgs krīzes menedžeris?
Es domāju, ka atbalsts uzņēmējiem ir pietiekams un priecē tas, ka tiek paplašināts. Tas, ko gribētos – lai nebūtu nobīdes starp jaunu nosacījumu vai ierobežojumu ieviešanu un atbalsta nosacījumiem. Vai arī – ar jauniem birokrātiskiem nosacījumiem, kas nāk vēl pēc tam, kad atbalsts jau izmaksāts. Tā, piemēram ar algu subsīdijām – subsīdija jau izmaksāta, bet jāsniedz vēl jaunas un jaunas atskaites kas un kā.
Kas jums personīgi dod spēku ar cerībām raudzīties nākotnē?
Laikam tas, ka nevaru iedomāties savu darbošanos citā jomā, un mana komanda, cilvēki, ar kuriem ikdienā kopā strādāju, arī nē. Mēs līdz šim neesam nokāruši degunus, bet pielāgojušies situācijai, ievērojot visus epidemioloģiskos ierobežojumus. Protams, biedē, ja kādu dienu pateiks – viss, jūs nevarat strādāt vispār, viss jāslēdz ciet. Bet gan jau tā nenotiks.
Izziņai:
Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Atbalsta pasākuma īstenošanai kopumā no valsts budžeta atvēlēti 180,8 miljoni eiro. Atbalstam var pieteikties par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz 2021.gada 15. jūnijam.
Kuri uzņēmumi var saņemt grantu:
Atbalsts paredzēts uzņēmumiem, kuri atbalsta mēnesī ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz 20 % apmērā, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī (novembrī vai decembrī) ir vismaz par 30 % mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019.gada attiecīgajā mēnesī. Uz atbalstu var pretendēt arī uzņēmumi, kas reģistrēti VID pēc 2020. gada 1. janvāra,
Avots: Finanšu ministrija un VID
Vairāk informācijas VID mājaslapā.
