Sanktmoricā rīt startēs abi Oskari 0
Sanktmoricas ledus un sniega trasē Šveicē rīt sāksies pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā, kurā piedalīsies vismaz 11 latvieši.
Skeletona braucējiem Leldei Priedulēnai, Martinam un Tomasam Dukuriem nāksies pagaidīt līdz nākamās nedēļas beigām, kad par medaļām cīnīsies arī bobsleja četrinieku ekipāžas. Taču divnieki pirmos divus braucienus aizvadīs jau rīt, abus atlikušos – svētdien. To tiešraide LTV7 pulksten 10 un 11.45.
Latviju divnieku sacensībās pārstāvēs divas ekipāžas, un katrā – pa pilotam Oskaram. Oskaram Melbārdim startā iestumt kamanas kā arvien palīdzēs Daumants Dreiškens, bet Oskars Ķibermanis savu palīgu uzzinās, iespējams, tikai pēc šodienas treniņiem Sanktmoricā. Šoziem 19 gadus vecais pilots piedalījies vien pēdējos divos Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos Kēnigszē un Īglsā, abos Ķibermanim palīdzēja stūmējs Raivis, tomēr katrā posmā cits – Broks un Zīrups. Atšķirībā no četrinieku sacensībām, kurās latvieši ar Oskaru Ķibermani pie stūres jau strauji ielauzušies pasaules elites desmitniekā, divniekos viņiem pagaidām nav izdevies kvalificēties otrajam braucienam, ieņemot 26. un 24. vietu. Tādēļ Sanktmoricā minimālais uzdevums varētu būt šīs barjeras pārvarēšana.
Oskars Melbārdis ar Daumantu Dreiškenu šosezon divnieku pirmajā desmitā neiekļuva vienīgi PK trešajā posmā Vistlerā (14. v.), toties Kēnigszē izcīnīja sudraba medaļas. Viņu rēķinā arī divas ceturtās vietas Pārksitijā un Īglsā, pa piektajai Laplaņā un Altenbergā, septītā Vinterbergā un astotā vieta sezonas ieskaņā Leikplesidā, kur pērnās ziemas beigās abi bija astotie arī pasaules čempionātā. Katrā ziņā nebūs pārsteigums, Sanktmoricā ieraugot Melbārdi un Dreiškenu uz goda pjedestāla.
Tomēr pagaidām neko neprognozēsim kaut vai tādēļ vien, ka Sanktmoricas trase prognozējama grūtāk nekā visas pārējās PK apritē. Pati vecākā, pati garākā pasaulē un vienīgā ar dabisko ledu, pirmo reizi uzcelta 1904. gadā un pēc tam – katru ziemu no jauna. Trase līdzīgi ceļam no Sanktmoricas ved uz kaimiņu ciematu Čelerīnu, vasarā tās vietā ir pļava un parks. Bet decembra sākumā šveicieši, trases celtnieki jau kurā paaudzē, ķeras pie darba un dažās nedēļās no apmēram pieciem tūkstošiem kubikmetru sniega un 4000 kubikmetriem ūdens rada 1700 m garu brīnumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, trasē nemainīga paliek tikai viena virāža – slavenais “Zirga pakavs”, jo tās pamatā ir stacionāra akmeņu un dēļu siena. Visas pārējās – arvien kaut mazlietiņ citādi, liekot sportistiem katrās sacensībās pielabināties trasei no jauna.
