Sankcionētie uzņēmumi – vēl joprojām bez noteiktības un risinājuma, kā strādāt 11
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oktobra beigās ekonomikas ministre Ilze Indriksone ar mediju starpniecību vērsa uzmanību uz valdības kolēģu kavēšanos lēmuma pieņemšanā attiecībā uz sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanu. Saskaņā ar ministres teikto jau šā gada aprīlī Ārlietu un Tieslietu ministrijai vajadzējis rast risinājumu, vai un kādā veidā sankcionētajiem uzņēmumiem jādarbojas, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas.
Taču reāls risinājums neesot rasts joprojām, tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi ziņojumu Ārlietu ministrijai, kurā atgādināts par valdības institūcijas izveidi sankcionēto uzņēmumu pārvaldībai un izteikti dažādi priekšlikumi, kā Latvija varētu rīkoties ar sankcionēto personu uzņēmumu infrastruktūru un resursiem.
Ekonomikas ministre arī atzina, ka šobrīd ES līmenī kopēji regulējumi joprojām vēl nepastāvot, taču valstis varot piemērot individuālus risinājumus ar savu uzraudzības struktūru palīdzību, piemēram, izveidojot “ugunsmūri” un nodrošinot, ka sankcionētās personas no šiem uzņēmumiem nekādu labumu negūst.
Iezīmējot problēmu, Ilze Indriksone izpelnījās arī kritiku, ka nacionāli konservatīvos spēkus pārstāvošā ekonomikas ministre aizstāvot agresoru valstu un vietējo oligarhu intereses. Kopš šīs polemikas pagājušas jau vairākas nedēļas, un “Latvijas Bizness” EM centās noskaidrot, vai šajā laikā notikusi kāda virzība iezīmēto problēmu risināšanā.
Atliek uz gadu
EM komunikācijas speciālistu apkopotājās atbildēs uz “Latvijas Biznesa” jautājumiem vispirms uzsvērts, ka ministrijas vadība kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu un atbalsta pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas.
Tomēr Latvijai EM skatījumā būtu jāpanāk noteiktība attiecībā uz sankcionētajiem uzņēmumiem un to infrastruktūru. Pilnībā ievērojot sankciju regulējumu, tā būtību un mērķus, esot jārod risinājums atļauto izņēmumu piemērošanai, sankciju subjektu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu izmantošanai Latvijas tautsaimniecības labā.
Tieši šādu uzdevumu Noziedzības novēršanas padome Tieslietu un Ārlietu ministrijai uzdevusi jau 2022. gada 27. aprīlī. Taču iecerētais Ārlietu ministrijas konceptuālais ziņojums joprojām esot tikai izstrādes procesā. Tajā paredzēts, ka vienotu risinājumu sankciju izņēmumu piemērošanai varētu ieviest tikai 2023. gada rudenī. Attiecīgi – piedāvāts atstāt spēkā tagadējo decentralizēto sistēmu vēl vienu gadu.
Praksē šāds piedāvājums nozīmē, ka valsts iestādes nevar lemt jautājumus par šiem uzņēmumiem, jo tie nav nekādi noregulēti normatīvajos aktos. ES sankciju regulējumā esot noteikti tikai pārejas periodi, kuru laikā iespējams piemērot izņēmumus. Taču vairākos gadījumos tieši lēmumu pieņemšanas laiks esot pats kritiskākais faktors.
Citur rīkojas drosmīgāk
Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā citu valstu pieredze rāda, ka sankciju lēmumus ir iespējams pieņemt ātrāk, un uz to aicina arī EM. Piemēram, Lietuvas, Horvātijas, Polijas un Rumānijas prakse liecinot, ka izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uzņēmums varētu turpināt darbību un nepārkāpt noteiktos ierobežojumus, ir iespējams.
Latvijas sankciju jautājumu risināšanā iesaistītajām iestādēm ir pietiekami daudz informācijas par Lietuvas regulējuma piemēru. Kaimiņvalstī sankcionētajiem uzņēmumiem veidojot “ugunsmūrus”, kas noņemot sankcionētās personas ietekmi uzņēmumā. To panāk, ieceļot pagaidu administratoru, kurš veic uzņēmuma uzraudzību, tādējādi novēršot jebkādas bažas par iespējamiem sankciju apiešanas mēģinājumiem un noņemot no uzņēmuma sankcionētās personas ietekmi vai iespēju gūt jelkādu labumu. Tādējādi sankcijas sasniedz savu mērķi – sankcionētajai personai tieši vai netieši nav pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi, tā nepiedalās uzņēmumam būtisku lēmumu pieņemšanā. Savukārt uzņēmums var turpināt darbību, turklāt šādā veidā necieš tie uzņēmuma dalībnieki, pret kuriem sankcijas piemērotas nav.
Skar 25 uzņēmumus
Ilgstošas lēmumu nepieņemšanas rezultātā pastāv riski, ka Latvijas valdībai varēs iesniegt rēķinus par izdevumiem, kas vilcināšanās dēļ radušies nevis sankcionētajai, bet citām personām un komercdarbībā iesaistītajām pusēm. EM izvairās minēt iespējamo rēķinu summas, tā vietā atkārtoti aicina pieņemt konceptuālu lēmumu par šāda vai citāda regulējuma izstrādi, kas ļautu atrisināt ilgstošu neskaidrību. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju Latvijā šobrīd esot 25 sankcionētie uzņēmumi. Daļā no tiem sankcionētā persona nav vienīgais dalībnieks, tādēļ no uzņēmuma piemērotajām sankcijām ciešot ne tikai sankcijām pakļautais, bet arī pārējie uzņēmuma līdzīpašnieki.
Piemēram, “Rīgas brīvostas” teritorijā izvietotais SIA “Rīga Fertilizer Terminal” ir viens no plašāk publiski izskanējušiem sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem, jo tas ir arī viens no lielākajiem rūpniecisko avāriju risku objektiem. Lēmumu par vides risku novēršanu un minerālmēslu izvešanu no termināļa vasarā pieņēma Valsts vides dienests.
Savukārt atļaujas attiecībā uz iesaldēto finanšu līdzekļu atbrīvošanu, lai apmaksātu nepieciešamos pakalpojumus termināļa uzturēšanai, izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šis piemērs tad arī ilustrē vienīgo veidu, kā šobrīd var funkcionēt sankcionētie uzņēmumi, lai tie neapdraudētu vidi vai infrastruktūras uzturēšana nebūtu jāuztur no nodokļu maksātāju naudas.
Kamēr Latvijā vienota regulējuma nav, vietējiem sankcionētajiem uzņēmumiem nepastāvot iespēja izmantot ES regulējumā noteiktos izņēmumus, lai gan tādi pastāvot – ja vien ir dalībvalsts kompetentā iestāde, kam ir pilnvaras šādus lēmumus pieņemt.
