Olafs Zvejnieks: Kādas ir sankciju pret Krieviju veiksmes un neveiksmes? Krievijas valstvīrus un oligarhus tās gandrīz nemaz nav ietekmējušas 30
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no Krievijas iebrukumu Ukrainā visvairāk pavadošajiem stāstiem pagājušajā gadā ir bijušas starptautiskās sankcijas pret agresoru un to efektivitāte. Kā īsti ir – vai sankcijas ir līdzējušas apturēt agresiju un veicināt Ukrainas uzvaru?
“Es uzskatu, ka mūsu sankcijām līdz šim bijusi ļoti būtiska negatīva ietekme uz Krieviju. Lai arī atsevišķās jomās Krievijas ekonomika noturējusies labāk, nekā tika gaidīts sākotnēji, Krievijā šobrīd ir ievērojams budžeta deficīts,” pirms G20 valstu sanāksmes Indijā sacīja ASV finanšu ministre Džaneta Jelena.
“Mūsu noteikto sankciju un eksporta kontroles pasākumu dēļ Krievijai ir ārkārtīgi sarežģīti iegūt materiālus, kas tai nepieciešami, lai papildinātu savus munīcijas krājumus un, piemēram, salabotu 9000 tanku, kas kara dēļ tikuši iznīcināti. Mēs redzam, ka tas ir izraisījis dažu kvalificētāko zinātnieku un uzņēmēju aizplūšanu no Krievijas ekonomikas, kā arī ārvalstu investīciju aizplūšanu. Krievija samazina savas valsts ieguldījumu fonda līdzekļus, tāpēc… cenu griesti, ko esam noteikuši Krievijas naftai, acīmredzami būtiski samazina Krievijas ieņēmumus,” izteicās Jelena.
Taču šim uzvarošajam viedoklim tiek minēti pretargumenti, ka Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis pērn īpaši nav mainījies, veikali joprojām ir pilni ar precēm, tostarp arī tādām, kurām sankciju dēļ it kā nevajadzētu tajos vairs atrasties. Tāpat Krievija finansiāli joprojām ir spējīga turpināt karu, lai arī ne vairs tajos apmēros, kā tas notika kara pirmajos mēnešos. Krievijas politiķi visai ņirdzīgi izsakās par sankciju efektivitāti, taču ko gan citu no politiķiem, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēl varētu gaidīt? Kā tad īsti ir ar sankciju efektivitāti?
Sankcijas – ilgtermiņa instruments
Vērtējot sankciju efektivitāti, vajadzētu sākt ar cerību un gaidu aspektu. Un te uzreiz jāmin, ka starptautiskās ekonomiskās sankcijas vienas pašas vēl nekad nav spējušas nevienu pasaules valsti piespiest mainīt politisko kursu. Šobrīd visilgākās ekonomiskās sankcijas ir pret Kubu, kuras sākās jau 1958. gadā un pamazām tika papildinātas.
Rezultāts – Kuba visus šos gadus ir nabadzīga valsts, taču politiskās pārmaiņas šajā valstī sākās tikai tad, kad 2016. gadā aizgāja no dzīves Kubas revolūcijas līderis Fidels Kastro. Ilgas sankcijas (kopš 1982. gada) ir spēkā arī pret Irānu, taču arī tās nav spējušas mainīt Irānas politisko kursu, kaut gan izmaksājušas šai valstij desmitiem miljardu dolāru.
Tieši tāpat ir ar Krieviju – sākotnējās cerības, ka ar ekonomiskajām sankcijām izdosies apturēt iebrukumu, jāatzīst par naivām ilūzijām – Krievija ir pārāk liela valsts un tai ir pārāk daudz rezervju, lai to būtu tik viegli pievārēt. Būtisks faktors ir arī tas, ka galvenie resursi karadarbības turpināšanai – bruņojuma un munīcijas ražošana, pārtika un degviela – atrodas pašas Krievijas kontrolē un sankcijas to maz spēj ietekmēt, izņemot daļēju ietekmi uz tanku un lidmašīnu aprīkošanu ar modernām navigācijas un novērošanas iekārtām.
Otrs faktors, kas būtu jāņem vērā, ir tas, ka ekonomiskās sankcijas tomēr ir ilgtermiņa instruments – jo ilgāku laiku sankcijas darbojas, jo vairāk nuļļu jārēķina klāt zaudējumiem, kurus sankcijām pakļautā valsts cietusi. Tāpat – jo ilgāks laiks, jo vairāk valsts sāk redzēt, kā tā sāk atpalikt attīstībā no citām. Tādēļ ar laiku sankcijas kļūst arvien iedarbīgākas un daži mēneši to darbībai ir daudz par maz.
Sankcijas – efektīvās un neefektīvās
Vērtējot sankciju efektivitāti, ir jāatzīst, ka patiesi iedarbīgās sankcijas sākušas darboties tikai pagājušā gada beigās un šī gada sākumā – runa ir par naftas un naftas produktu cenas griestiem. Lai gan šīs sankcijas tika apstiprinātas vēl pērn maijā, spēkā tās stājušās tikai nesen, jo daudzām valstīm bija nopietni jāsagatavojas šādam pavērsienam energoapgādē.
Tiek vērtēts, ka naftas cenu griesti Krievijai izmaksā 160–175 miljonus ASV dolāru dienā, naftas produktu griesti izmaksās vēl 250–300 miljonus dolāru dienā. Katrā ziņā tikai naftas cenu griesti radīja Krievijas valsts budžeta deficītu 1,6 triljonu rubļu apmērā šī gada janvārī. Tā kā Krievijas valsts valūtas rezerves tiek vērtētas apmēram sešu triljonu rubļu apmērā, efektu nav grūti saskatīt. Un naftas produktu cenu griestu darbības pirmos efektus var gaidīt tikai marta datos.
Protams, Krievija veiks pretsoļus – devalvēs rubli, pieprasīs no enerģētikas uzņēmumiem ārkārtas maksājumus budžetā (tas jau notiek, “Gazprom” pagājušā gada beigās bija spiests iemaksāt valsts budžetā ārkārtas maksājumu 1,2 triljonu rubļu apmērā) un cels nodokļus, taču šie skaitļi neļauj noliegt sankciju efektivitāti. 2022. gadā ekonomiskās problēmas skāra galvenokārt Krievijas uzņēmumus, taču šogad sekas sajutīs arī iedzīvotāji.
Starp sankcijām, kas ir izrādījušās vai var izrādīties daļēji efektīvas, varētu pirmkārt minēt Krievijas valsts rezervju iesaldēšanu apmēram 300 miljardu dolāru apmērā. Daļēji efektīvas tās ir tāpēc, ka, pirmkārt, nav pilnas pārliecības, ka tiešām arestēti 300 miljardi, jo pienāk arī ziņas par to, ka reāli arestēti līdzekļi trīs līdz četras reizes mazākā apmērā; otrkārt, tāpēc, ka, pateicoties Krievijas spējai manipulēt ar energoresursu tirgu Eiropā, tā šos līdzekļus ir atguvusi; treškārt, tāpēc, ka joprojām nav radīts juridisks mehānisms, kas ļautu izmantot šos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai pēc kara, un pastāv nopietnas šaubas, vai to vispār iespējams radīt.
Kā izteicās kāda zināma Latvijas advokāte, šos līdzekļus Ukraina spēs saņemt tikai tad, ja, miera līgumu slēdzot, Krievija pati tam piekritīs, bet tam savukārt nepieciešama Krievijas sakāve karā. Daļēji efektīvas ir izrādījušās sankcijas pret kaimiņvalsts civilās aviācijas sektoru – pēc tam kad Krievija faktiski nozaga starptautiskajiem līzinga devējiem apmēram 500 no tās rīcībā esošajiem 700 lidaparātiem, ir liegta lidmašīnu tehniskā apkalpošana un rezerves daļu piegāde.
Tiesa, paies vismaz divi trīs gadi, kamēr šīs lidmašīnas pārvērtīsies par graustiem, kas vairs nespēs pacelties gaisā. Vēl pie daļēji efektīvām sankcijām varētu pieskaitīt daļas Krievijas banku atslēgšana no SWIFT sistēmas, liedzot tām piekļuvi starptautiskajam tirgum, un liegumu Krievijai piegādāt t. s. divējādās izmantošanas preces, proti, tās, kas var tikt izmantotas arī militāriem mērķiem.
Vienlaikus par gandrīz pilnīgi neefektīvām izrādījušās sankcijas pret konkrētiem Krievijas valstsvīriem, oligarhiem un viņu ģimenes locekļiem. Var noprast, ka tika cerēts uz neapmierinātību, kas spētu sašūpot Vladimira Putina krēslu, taču tas nav izdevies. Zinātāji apgalvo, ka arī nevarēja, jo valstsvīri un oligarhi Krievijā nav tas pats, kas citur – tie ir tikai noteiktos amatos iecelti cilvēki, kuru atrašanās tajos ir pilnībā atkarīga no Putina gribas. Nekādas reālas varas viņiem nav.
Miera uzturēšanas efekts
Ir vēl kāds ekonomisko sankciju efekts, par kuru runā mazāk, taču – ļoti iespējams, ka tās palīdzējušas novērst trešo pasaules karu. Proti, ir daudz spekulēts par to, ka Ķīna varētu mēģināt panākt Taivānas atkalapvienošanos ar kontinentālo Ķīnu ar varmācīgām metodēm, tiek pat saukts 2027. gads, kad šī Āzijas lielvalsts būšot pabeigusi savu pārapbruņošanās programmu.
Jāsaka – Krievijas iebrukums Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vienotība sankciju politikā ir stipri mazinājusi šo iespējamību, lai gan pilnībā likvidēt to nav iespējams.
Proti, tas fakts, ka attīstītās valstis ir spējīgas vienoties par sankcijām un agresora ekonomisko blokādi, varētu būt svarīgs atturošais faktors valstij, kas ir pārtikas ražošanā gandrīz pilnībā atkarīga no importa (tiek ievesti 90% visas lopbarības, liels rīsu un citu pārtikas vielu daudzums), ir ļoti atkarīga no degvielas un citu energoresursu importa, kā arī tās ekonomika un iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no spējas eksportēt preces uz attīstītajām valstīm.
Atšķirībā no Krievijas Ķīna starptautisko sankciju un ekonomiskās blokādes apstākļos ilgi efektīvi karot nespētu, un tas var atvēsināt dažas karstās galvas.
