Uldis Šmits: Sankciju buķete 7
Saistībā ar Apvienotajā Karalistē notikušo Sergeja un Jūlijas Skripaļu noslepkavošanas mēģinājumu ASV lēmusi ieviest pret Krieviju sankcijas, kas iekļautas likumā par ķīmisko ieroču aizliegumu. Lēmums stājās spēkā no šodienas, 27.augusta, ziņo mediji. Tas paredz, piemēram, militārā un dubultā lietojuma preču pārdošanas pārtraukšanu, taču sankcijas var tikt pēc trim mēnešiem (novembrī) pastiprinātas, ja likumu pārkāpusī valsts atsakās no kontroles pasākumiem un nesniedz vajadzīgās garantijas.
Turklāt Kongress augusta vidū publicēja senatoru – gan republikāņu, gan demokrātu – grupas iesniegtu likumprojektu par ASV “drošības aizsardzību pret Kremļa agresiju” (DASKAA). Tajā iestrādātie priekšlikumi ietver finanses un vairākas citas jomas, tajā skaitā enerģētiku, un varētu radīt līdz šim nepieredzētas problēmas arī “Nord Stream-2” gāzes vada izbūvē iesaistītajiem uzņēmumiem. Iespējamās sankcijas skars “oligarhus un citas personas, kuras veicina” Kremļa “nelikumīgās un koruptīvās darbības”. Likumprojekta un jau agrāk pieņemto tiesību aktu ietvaros noteikto ierobežojumu efektīvākai piemērošanai tiks izveidots īpašs birojs, kas ASV valsts sekretariāta paspārnē pārzinās un koordinēs sankciju politiku un saskaņos to ar Eiropas Savienību. Plānots izveidot arī kibernoziegumu apkarošanas biroju un hibrīdā apdraudējuma novēršanas centru. Kompetentajām iestādēm paredzēto pasākumu klāsts ir visnotaļ daudzveidīgs, piemēram, apzināt Putina aktīvus (180 dienu laikā) un izvērtēt, vai Kremļa režīms būtu uzskatāms par terorisma sponsoru (90 dienās), kas izraisītu attiecīgas tiesiskas sekas. Taču starp likumprojekta rindām tā autori vēršas arī pret Trampu, jo deklarē mērķi nepieļaut ASV izstāšanos no NATO – turpmāk tas nevarētu notikt bez divu trešdaļu Senāta locekļu atbalsta.
Varbūt troksni sacēlušais likumprojekts tiks mīkstināts. Jebkurā gadījumā Kongress, kas diezgan precīzi atspoguļo vispārējo politisko noskaņojumu, vairs negrib paciest Kremļa nebeidzamos melus un noraudzīties Putina režīma izdarībās caur puķēm, tāpēc kuplina pats savu sankciju buķeti. Diez vai tuvākajā laikā šis noskaņojums krasi mainīsies. Tas uztrauc ne tikai Maskavu, bet arī ieinteresētas aprindas šrēderizētajā Eiropā, kur jau izskanējušas neapmierinātas balsis.
Daudzi vaicā, vai vērts vēl vairāk apgrūtināt jau tāpat dažādiem sarežģījumiem pakļauto ierasto biznesu un kas galu galā vainīgs. Jautājumu par atbildību nesen apcerējusi arī politoloģe Lilija Ševcova. Viņasprāt, ja neskaita galveno šīs situācijas “arhitektu”, respektīvi, Kremli, atbildīgo loks ir samērā plašs. Pirmām kārtām Krievijas varas pārstāvji, kas gadiem sūrojās par lielvalsts ciesto “pazemojumu” un brēca pēc atriebības. Tad dažādi “eksperti”, kuri pa visiem kanāliem klāstīja, ka Amerika teju izlaiž garu un rokas nu ir brīvas. Rietumu valstsvīri (Širaks, Berluskoni, Sarkozī un pārējie), kas runāja to, ko Kremlī vēlējās dzirdēt. Bet atsevišķi Eiropas politiķi pamanījās “iemainīt” savu promaskavisko retoriku pret taustāmiem labumiem. Savukārt ne mazums intelektuāļu un žurnālistu pauda pārliecību, ka Krievijai ir dibināts iemesls apvainoties un “dauzīt logus svešās mājās”. Tad vēl, protams, Rietumu, sevišķi ASV un Apvienotās Karalistes, finanšu sistēma, kas krievu elitei pavēra kārdinošu iespēju tur slēpti uzglabāt un vērienīgi tērēt no Krievzemes izpumpēto naudu.
Par Rietumiem sacītais attiecināms arī uz Latviju. Kad kārtējo reizi atskan izdauzīta loga stiklu šķindoņa, zināmu partiju ļaudis tūdaļ iesaucas – tas ir patālu un trūkst pierādījumu. Vai dod padomu turēt muti. Patiesībā arī viņi būtu pelnījuši sankcijas. Proti, no vēlētāju puses.
