Koncerna AS “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa ražošanas rūpnīca Igaunijas vidienes pilsētā Kohilā.
Koncerna AS “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa ražošanas rūpnīca Igaunijas vidienes pilsētā Kohilā.
Foto. LETA © Evija Trifanova

Sankciju apiešana. EK izmeklēs Krievijā ražota bērza saplākšņa nonākšanu ES tirgū 24

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, aģentūru LETA informēja AS “Latvijas finieris” pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Kā norāda “Latvijas finiera” pārstāvji, uzņēmums bija viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai, un “Latvijas finieris”, tāpat kā citi ES bāzēti uzņēmumi, asociācijas un “Woodstock” konsorcijs izmeklēšanas gaitā sadarbosies ar EK.

Uzņēmumā skaidro, ka 2021.gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt 2022.gadā EK piemēroja sankcijas pret Krieviju, liedzot dažādām Krievijā ražotām produktu grupām, tostarp bērza saplāksnim, nonākt tirdzniecībā ES.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Latvijas finiera” pārstāvji uzsver, ka ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju.

Kā informē uzņēmumā, pēc sankciju ieviešanas Krievijas bērza saplākšņa imports Turcijā ir būtiski pieaudzis, kā arī auguši ir no Turcijas importētā bērza saplākšņa apjomi ES. Savukārt pieejamie eksporta dati par darījumiem starp Kazahstānu un ES uzrāda, ka kāpj arī Kazahstānas bērza saplākšņa eksports uz ES.

Ne Kazahstāna, ne Turcija nekad nav bijušas nozīmīgas bērza saplākšņa ražotājvalstis, uzsver “Latvijas finiera” pārstāvji.

Vienlaikus “Latvijas finiera” valdes loceklis Mārtiņš Lācis pauž uzticību EK spējai veikt kvalitatīvu faktos un datos balstītu izmeklēšanu.

“Mēs ceram, ka visas iesaistītās puses aktīvi sadarbosies ar EK un aicinām arī patērētājus būt vērīgiem un ziņot par aizdomīgiem darījumiem

EK vai mums, “Latvijas finierim”, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu godīgas tirgus konkurences apstākļus, un ticam, ka šī izmeklēšana piesaistīs citu atbildīgo institūciju uzmanību par iespējamiem sankciju pārkāpumiem,” norāda Lācis.

Jau ziņots, ka “Latvijas finiera” apgrozījums pērn sasniedzis 351,25 miljonus eiro, kas ir par 38,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet peļņa palielinājās 2,5 reizes un bija 29,7 miljoni eiro.

Kompānija “Latvijas finieris” reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 448 362 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana. Latvijā “Latvijas finierim” pieder 100% kapitāldaļu kompānijās “Verems”, SIA “Latvijas finieris mežs” un AS “Riga wood baltic”, kā arī 50% kapitāldaļu SIA “Troja” un SIA “SELF loģistika”. AS “Ludzas mežrūpniecības saimniecībās” kompānijai pieder 99,3% kapitāldaļu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.