Olafs Zvejnieks: Kā izskatīsies naftas cenu griesti? 36
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ, konkrēti 5. decembrī, spēkā stājas potenciāli pašas nozīmīgākās industriāli attīstīto valstu un Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā.
Tātad – no 5. decembra ES ostās ir aizliegts ienākt tankkuģiem, kas transportē Krievijas naftu, un ES dalībvalstīm aizliegts to pirkt – par šīm sankcijām ES dalībvalstis vienojās jau pavasarī, nosakot pusgadu ilgu pārejas periodu, lai valstis varētu atrast citus naftas piegādātājus un pielāgotos ierobežojumiem.
Jāatgādina, ka Krievija piegādā pasaules tirgum apmēram desmito daļu naftas un tā gandrīz visa tiek transportēta ar tankkuģiem, jo cauruļvadu darbība šobrīd ir praktiski pārtraukta. Vienīgais izņēmums attiecas uz Ungāriju, kas turpina Krievijas naftu saņemt pa cauruļvadu. Tāpat 5. decembrī stājas spēkā G7 valstu (ASV, Kanāda, Japāna, Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija – šīs valstis kopīgi veido apmēram 50% no pasaules kopprodukta), Eiropas Savienības un Austrālijas ieviestie cenu griesti Krievijas naftai – tie noteikti 60 ASV dolāru līmenī par barelu naftas.
Šādi cenu griesti izvēlēti tāpēc, ka atbilst naftas cenai pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai gan Polija un Ukraina uzskata, ka tie ir daudz par augstu un bija jānosaka griesti divreiz zemākā līmenī. Valstis, kas vienojušās par cenu griestiem, uzskata, ka to ieviešana palīdzēs stabilizēt naftas cenas pasaulē, samazināt pasaules valstu ekonomiskās grūtības, kuras radījušas energoresursu cenas, kā arī ierobežot Krievijas budžeta ieņēmumus, apgrūtinot turpmāko agresijas pret Ukrainu finansēšanu.
Cenu griesti nozīmē to, ka minēto valstu kuģniecībām, apdrošināšanas un finanšu organizācijām aizliegts sniegt jūras pārvadājumu, apdrošināšanas un tirdzniecības finansēšanas pakalpojumus Krievijas naftas kravām, kas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz noteiktos cenu griestus.
Turklāt jūras pārvadājumos šie ierobežojumi attiecas uz kuģiem, kas ne tikai ir reģistrēti kādā no ES valstīm, bet arī uz kuģiem, kas reģistrēti zem citu valstu karogiem, bet pieder Eiropā reģistrētiem uzņēmumiem, un ierobežojumi attiecas arī uz pārvadājumiem uz trešajām valstīm.
Tā kā lielākā daļa pasaules tankkuģu flotes ir reģistrēti minētajās valstīs vai saistīta ar tām, tad efekti, ko šie cenu griesti izraisīs pasaules naftas tirgū, potenciāli ir ievērojami. Jāpiebilst, ka griesti tiks reizi divos mēnešos pārskatīti, nosakot tos vismaz 5% zem tirgus cenu līmeņa.
ES amatpersonas izteikušās, ka virkne pasaules valstu ir signalizējušas, ka tās gatavojas pakļauties naftas cenu griestu noteikumiem, jo zemāka naftas cena tām ir izdevīga. Pagaidām nekas gan nav dzirdēts no pašreiz lielākajām Krievijas naftas pircējām Ķīnas un Indijas, kaut gan dažādi signāli liecina, ka tās samazinājušas no Krievijas iepirktās naftas apjomus.
“Pa jūru pārvietojamās Krievijas naftas pircējiem būs ļoti grūti aizvietot ES valstu sniegtos pakalpojumus pārvadājumu apdrošināšanā un tirdzniecības finansēšanā vismaz īstermiņā un vidējā termiņā,” konfidenciāli izteicās kāda ES amatpersona. “Pat ja izdosies atrast alternatīvas, šādi pakalpojumi saturēs augstu riska pakāpi. Vismaz es nevēlētos nekādu sadarbību ar tankkuģi, kam nav ne Eiropas, ne G7 valstu apdrošināšanas polises.”
5. decembrī spēkā stājušos sankciju ekonomisko efektu uz Krieviju varētu aprakstīt tā. Pirms iebrukuma Ukrainā ienākumi no naftas un gāzes eksporta un ar to saistītie nodokļi veidoja apmēram 50% no Krievijas budžeta ieņēmumiem. Ņemot vērā energoresursu cenu pieaugumu šogad un daudzu valstu sarautās ekonomiskās attiecības ar Krieviju, kas ietekmējis citus budžeta ieņēmumu avotus, ir pilnīgs pamats domāt, ka ieņēmumi no ogļūdeņražu eksporta šobrīd veido lielāko mūsu kaimiņvalsts budžeta sadaļu.
Ir arī zināms, ka pirms kara 85% no šīs Krievijas budžeta ieņēmumu daļas veidoja ieņēmumi no naftas eksporta, bet 15% – gāzes eksports. Pēdējais ir lielākoties pārtraukts – Eiropā Krievijas gāzi pa cauruļvadiem turpina saņemt vien Ungārija un Bulgārija. Tātad no 155 miljardiem kubikmetru gāzes eksporta uz ES palikuši vien daži miljardi. Vēl 20 miljardus kubikmetru gāzes Krievija eksportē uz Ķīnu pa cauruļvadu “Sila Sibiri”.
Krievija cenšas attīstīt sašķidrinātās gāzes eksportu, taču mūsu agresīvajai kaimiņvalstij nav tehnoloģiju liela apjoma gāzes sašķidrināšanas rūpnīcu būvei un darbināšanai, tādas pieder tikai attīstīto valstu enerģētikas gigantiem, kas paziņojuši par aiziešanu no Krievijas tirgus.
Attiecībā uz jēlnaftas eksporta ierobežošanu – tuvākie mēneši parādīs, cik sekmīgi būs cenu griesti. Ir zināms, ka Krievija nav izniekojusi velti pusgadu, kas tika dots, lai sagatavotos šīm sankcijām, – ir aktīvi meklēti jauni naftas pircēji Āzijā un citur pasaulē, pirkti tankkuģi, attīstītas dažādas sankciju apiešanas metodes, kas galvenokārt saistītas ar naftas vairākkārtēju pārkraušanu no viena tankkuģa otrā, esot jūrā, tā ka rezultātā ir grūti izsekot, no kuras valsts tad īsti nāk nafta.
Tādēļ viedokļi par sankciju un cenu griestu efektivitāti ir visdažādākie un pietiek ekspertu, kas uzskata, ka reāli izdosies ietekmēt vien apmēram desmito daļu no Krievijas naftas eksporta. Kāda būs realitāte – rādīs tuvākie mēneši.
