Lietuva no šodienas pārtrauc no mūsu kooperatīva pirkt svaigpienu. Pamatojums – piena produktiem nav tirdzniecības ar Krieviju. Iespējams, ka turpmāk Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi no citiem Latvijas piensaimniekiem pienu pirks par ļoti zemu cenu. Zemniekiem ir jāveic rudens darbi, jāmaksā bankas aizdevumi… Mēs atradām savam pienam citu pircēju Latvijā. Mani visvairāk uztrauc, ka Eiropas Savienībai Latvijas ražotāji ir vienaldzīgi. Lielvalstis – tās gan. Kas notiks ar tiem Latvijas ražotājiem, kuri nepārorientēja eksportu no Krievijas uz citu valsti? Mēs esam pa vidu lielajai politikai, tāpēc ciešam. Piena ražotājus biedēja ar kvotas pārpildi, izrādās, ka pienu nebūs kur likt. Lielā politika nedrīkst būt svarīgāka par ikdienas dzīvi. Mūsu kooperatīvs daļu piena pārdod arī Krievijas uzņēmējiem piederošajam Rīgas piena kombinātam un “Valmieras pienam”, kas savus produktus eksportē uz Krieviju. Šie uzņēmumi mums nevar atbildēt, kas notiks tālāk. Noteikti ir vajadzīgas Eiropas Savienības kompensācijas par zaudējumiem, tomēr samezglojums ar Krieviju ir jārisina arī diplomātiem. Turklāt, ja būs lēmums par kompensācijām, tad lēmuma izpildei, visticamāk, vajadzēs laiku. Svarīgi arī, lai būtu skaidri nosacījumi kompensāciju saņemšanai, lai nevarētu situāciju izmantot un gūt vieglu peļņu tie, kam tā nepienākas. Mēs turēsim roku uz pulsa.