“Sanitārā higiēna ir jāievēro kā tāda ābece!” Rozentāle atgādina, kā izvairīties no saslimšanas ar zarnu nūjiņas infekciju 11
“Kas attiecas uz zarnu infekcijām, tām ir cits izplatības ceļš. Ja infekcijas avots ir dzīvnieks, kā tas ir zarnu nūjiņas gadījumā, tad ir jābūt pietiekami termiski apstrādātai, piemēram, gaļai, jo infekcijas avots var būt liellopi,” tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” sacīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenā ārste Baiba Rozentāle, komentējot aktuālo ziņu par to, ka vairāki desmiti bērnu ir saslimuši ar zarnu nūjiņas infekciju (Escherichia coli jeb E. coli).
“Tagad mums ir centralizētas kautuves. Un ir tāds rakstīts likums, ka nekad zarnu saturs nedrīkst saskarties ar kautķermeni, bet var taču būt visādi. Tas nozīmē, ka tad, kad atnes mājās gaļu un gatavo vai arī to gatavo ēdinātājs, tad tā gaļa tiek nomazgāta, arī rokas tiek mazgātas, galdi tiek dezinficēti, un tad tā tiek pietiekami termiski apstrādāta, jo te mēs runājam par baktērijām. Un baktērijas pie termiskas apstrādes aiziet bojā,” skaidroja Rozentāle.
Savukārt, pēc Rozentāles domām, labā ziņa ir tā, ka saistībā ar saslimušajiem bērniem, neesot atrasta “tālāka izplatība no cilvēka uz cilvēku”, ko viņa secinājusi pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtās informācijas. “Tas nozīmē, ka inficēts cilvēks ir ievērojis sanitāro higiēnu – mazgājis rokas pēc tualetes un tālāk nav aptraipījis citus pārtikas produktus vai tiešā kontaktu ceļā no vecāka bērnam, kas varētu būt, ja neievēro sanitāro higiēnu. Tādi gadījumi nav,” uzsvēra LIC galvenā ārste.
Tāpēc ir svarīgi atcerēties “parasto lietu”, ka visi dārzeņi un augļi pirms lietošanas uzturā ir jānomazgā.
“Nu, redziet, tur izskanēja zemenes. Droši vien tās galīgi nav pie vainas, jo atrasts nav, bet es par tām gribu teikt kā par ilustrāciju… Zemene ir tāda mīksta, laba oga, tik tīras, nu ko tur mazgāt?! Nedrīkst [nemazgāt]. Tas pats ir ar arbūziem, melonēm. Vēl labāk ir paskābināt, kaut vai C vitamīnu paņemt. Ko mēs zinām, no kurienes kas nāk, kā [augļi] ir transportēti? Jānomazgā vienkārši zem tekoša ūdens, un baktērijām nepatīk, ja vēl paskābina, tad noskalo un tikai tad griež. Un visi kivi, apelsīni, mandarīni, vīnogas – nu nedrīkst nemazgāt augļus!” atgādināja Rozentāle TV24 raidījumā “Uz līnijas”. “Tāpēc tā sanitārā higiēna ir jāievēro kā tāda ābece! Ir jāzina un jāievēro,” mudināja Rozentāle visus, kuri pērk un uzturā lieto dārzeņus un augļus.
Jau vēstīts, ka Bērnu slimnīcā pašlaik ārstējas 22 bērni ar zarnu nūjiņas infekciju, tā pirmdien, 31.martā, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina.Situācija BKUS joprojām ir mainīga – katru dienu nodaļā tiek uzņemti jauni pacienti ar apstiprinātu Šiga toksīnu producējošu E. coli infekciju, vienlaicīgi ir bērni, kuri tiek izrakstīti no slimnīcas, lai turpinātu ārstēšanos mājās.
Līdz 30. martam Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) kopā reģistrēti 39 saslimušie, tostarp 37 bērni. SPKC sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) turpina epidemioloģisko izmeklēšanu, aizvien meklējot slimības cēloni. Tāpat SPKC sadarbojas ar skartajām pirmsskolas izglītības iestādēm un ģimenes ārstiem, kuri novēro bērnus ar akūtas zarnu infekcijas simptomiem.
SPKC skaidro, ka visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E. coli) jeb zarnu nūjiņu. Tās ir daļa no mūsu normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E. coli celmi, kas spēj veidot toksīnus jeb indīgas vielas un izraisīt nopietnu slimību. Šos celmus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli). Tie var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju, kam nepieciešama intensīva aprūpe.
Latvijā šī infekcija pērn tika reģistrēta 42 gadījumos. Vidēji mēnesī tiek reģistrēti četri līdz pieci šīs infekcijas gadījumi, norāda SPKC.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Nacionālo interešu klubs” variet skatīties video šeit:
