Sanita Upleja-Jegermane: “Vienreiz ir jābeidz tā divkopienu sabiedrības veicināšana un reālā divvalodība” 124

“Tas, kas ir jādara faktiski no tā 2026.gada, ir jābeidz vienreiz tā divkopienu sabiedrības veicināšana un reālā divvalodība,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, diskutējot par krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

“Bet ir skaidrs, ka saturam sabiedriskajos medijos ir jāpaliek arī mazākumtautību valodās, no kurām viena ir krievu valoda. Tas gads [2026.gads] radās tad, kad tas tika ielikts Nacionālās drošības koncepcijā (NDK) pagājušā gada rudenī. Tur nav korekti, un to mēs arī publiski sakām, un arī es to saku – tur nav korekts formulējums. Tur ir pateikts, ka krievu valodai faktiski vispār ir jāpazūd…Un tas nav iespējams, jo demokrātiskā valstī mēs nevaram aizliegt nevienu valodu,” tā TV24 raidījumā skaidroja SEPLP Upleja-Jegermane.

“Bet tā doma ir pilnīgi skaidra – tā divvalodība, tā divkopienu sabiedrības veicināšana ir jābeidz! Mums ir jādzīvo vienā telpā, jārunā vienā valodā,” uzskata Upleja-Jegermane. Diskusijā iesaistījās valodnieks, Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta direktors un vadošais pētnieks Valts Ernštreits, kurš vēlējās paust savu nostāju par saturu mazākumtautību valodās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Manuprāt, runājam – mazākumtautības, domājam – krievi. Tas ir tāds kopējais uzstādījums. Jo man darbojoties gan manā lībiešu jomā, gan arī strādājot ar to pašu Igauniju, man gribētos, lai mēs par mazākumtautībām runātu kā par visām mazākumtautībām,” tā rosināja valodnieks Ernštreits. Tas ir arī stāsts par vienlīdzību satura ziņā. “Jo man tiešām gribētos redzēt vairāk saturu igauniski, lietuviski, poliski. Faktiski visās mazākumtautību valodās, kas mums ir. Tāpat varbūt arī vairāk redzēt saturu latgaliski, un galu galā, kāpēc ne arī lībiešu valodā?!” piebilda valodnieks.

Ernštreits TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā pauda viedokli, ka mēs bieži vien rūpējamies par vienu mazākumtautību valodu – krievu, kurā visā pasaulē runā 200-300 miljoni vai pat vairāk cilvēki. “Tajā pašā laikā tas mūsu reģions paliek īsti nenosegts. Tas ir stāsts par to, ka ir arī jāievēro tā vienlīdzība starp mazākumtautībām.”

Plašāk skatieties pievienotajā video!

Krievijas prezidenta vēlēšanas Krievijas vēstniecībā Rīgā, 17.03.2024
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.