Sanita Osipova: “Latvijas darba devēji, prasot no darbiniekiem krievu valodas prasmes, sekmē “russkij mir” izplatību un Putina ideālu iedzīvināšanu” 180
“Jāizbeidz latviešu diskriminācija darba tirgū krievu valodas dēļ. Krievu valoda kā sabiedrības saziņas valoda Latvijā ir okupācijas sekas”, Sanita Osipova.
Augstākās tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšēdētāja, LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova asi kritizē darba devējus, kuri joprojām – 32 gadus pēc neatkarības atgūšanas – darba ņēmējiem Latvijā pieprasa krievu valodas prasmes pat mazkvalificētos amatos. Viņa nosoda darba devēju valstiski bezatbildīgo rīcību, norādot, ka esošā situācija darba tirgū Latvijā “viennozīmīgi ir netiešā diskriminācija” pret latviešiem.
“Latvijas darba devēji, prasot no darbiniekiem krievu valodas prasmes, sekmē “russkij mir” izplatību un Putina ideālu iedzīvināšanu par to, lai bijušās okupētās padomju republikas saglabātu kulturālas un lingvistiskas saites ar Krieviju, citastarp, lai to iedzīvotāji turpinātu uztvert viltus ziņas un propagandu krievu valodā,” pauž Sanita Osipova.
Arī Eiropas Savienības tiesas tiesnese un cilvēktiesību speciāliste Ineta Ziemele izsaka bažas par latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ. Sociālajā vietnē “X” viņa raksta, ka prasība pēc krievu valodas ir “diskriminācija, un šāda situācija varētu būt pamats prasībai tiesā par nevienlīdzīgu attieksmi piekļuvei nodarbinātībai.” Ineta Ziemele atgādina, ka likumdevējam būtu jāpārliecinās, vai ir viss nepieciešamais regulējums, lai šāda diskriminācija netiktu veicināta.
Top Darba likuma grozījumi – diskriminācijas novēršanai
Lai mainītu šo ieilgušo netaisnību un veicinātu reālas izmaiņas darba tirgū, deputāti ir sākuši strādāt pie jauniem grozījumiem Darba likumā. Trešdien 29.novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiks izskatīts Nacionālās apvienības septembrī iesniegtais likumprojekts, kas paredz papildināt Darba likumu, ierakstot tajā konkrētas profesijas, kurās darba devējiem būs atļauts pieprasīt krievu valodu, piemēram – žurnālists, rakstnieks, lingvists un tml.
“Grozījumi Darba likumā ir nepieciešami tāpēc, ka, lai gan 2018.gadā dažas izmaiņas jau tika pieņemtas, pašreizējā redakcija nenodrošina reālu Latvijas pilsoņu aizsardzību pret lingvistisko diskrimināciju darba tirgū”, saka Naconālās apvienības deputāts Artūrs Butāns – viens no likumprojekta idejas autoriem.
Savukārt “Jaunās Vienotības” frakcijas deputāti jau pavasarī iesniedza protesta vēstuli Tiesībsargam, aicinot uz aktīvu rīcību, lai jauniešu lingvistiskā diskriminācija beidzot tiktu novērsta.
“Mēs redzam, ka šodien pat vienkāršos darbos tiek prasīta krievu valoda – pārdevējai, traktoristam, sekretārei, krāvējam. Krievu valoda Latvijā nedrīkst būt obligāta un vismaz 95% gadījumu tā tiek pieprasīta absolūti nepamatoti. Ir jānāk kopā darba devējiem un likumdevējiem un šis diskriminācijas jautājums beidzot aktīvi jārisina”, uzsver frakcijas “Jaunā Vienotība” vadītājs Edmunds Jurēvics.
“Mēs, frakcija, atbalstījām “Nacionālās apvienības” iesniegtos grozījumus Darba likumā, lai par tiem varētu notikt diskusija un darbs atbildīgajā komisijā, kā arī plānojam nākt klajā ar savām likumdošanas iniciatīvām, lai novērstu šo lingvistisko diskrimināciju. ”
Darba inspekcija – “konsultē vispirms”
Valsts Darba inspekcija, kas darbojas Labklājības ministrijas paspārnē un veic kontroles funkcijas attiecība uz Darba likumā ietvertajiem jautājumiem, informē, ka sākot ar 2022. gada 1. janvāri saņēmusi 402 iesniegumus par krievu valodas pieprasīšanu darba sludinājumos, tomēr tikai 2 no šiem iesniegumiem ir rezultējušies ar sodu: viens ar brīdinājumu, bet otrs – ar administratīvo aktu. Darba inspekcija uzsver, ka viņu pašreizējā darba taktika galvenokārt ir pārrunas ar darba devējiem un izglītošana pēc principa “konsultē vispirms”.
21.novembrī, atbildot uz kampaņas “Runā latviski” aktīvistu uzdoto jautājumu vietnē “X” par krievu valodas prasībām pavāra palīgam un viesmīlim kādā restornānā Piņķos, Darba inspekcija publicēja sekojošu skaidrojumu: ”DI veica SIA “Pinkims” pārbaudi, netika konstatēti darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, proti, darba devējs iesniedza pamatojumu svešvalodas prasību izvirzīšanai. Uzņēmuma pamatojums – svešvalodas (angļu un krievu valoda) prasības nepieciešamas ārvalsts klientu apkalpošanai, kas ir lielākā daļa no uzņēmuma klientiem.”
Tomēr Sanita Osipova norāda, ka atsaukšanos uz krievu tūristiem, kā arī Krievijas pilsoņiem, kas uzturas Latvijā, vairs nevar uzskatīt par ētiski un juridiski pamatotu:
“Es uzskatu, ka Valsts darba inspekcija šobrīd nepilda likumdevēja gribu, jo no Darba likuma normām ir skaidri redzams, ka Saeima grib krasi ierobežot krievu valodas pieprasīšanu darbiniekam un tās lietojumu darba tirgū. Darba inspekcijai vajadzētu izvirzīt augstākas prasības darba devējam, lai attaisnotu pamatojumu, kuros tieši amatos bez krievu valodas nevar iztikt.
Tie būtu krievu valodas skolotājs, tulks, taču ne pavāra palīgs. Šādu prasību ir neiespējami tiesiski pamatot, ja vērtējam, ko gribējusi Saeima, pieņemot normu. Ja darba devējam Darba inspekcija to liegtu, tad darba devējs ietu uz tiesu, un es uzskatu – zaudētu!”
Darba devējiem jāsāk domāt valstiski
Profesore Osipova pauž pārliecību, ka, ņemot vērā likumu par obligāto valsts valoda eksāmena prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā, un faktu, ka tūrisms ar Krieviju kara laikā ir apturēts, pašreiz Latvijā legāli dzīvojošie krievi visi māk valsts valodu vismaz sarunvalodas līmenī: “Tādējādi darba devēji vairs nevar izmantot argumentu, ka krievu valoda nepieciešama saziņai ar Latvijā dzīvojošajiem krieviem vai tūristiem.”
Sanita Osipova atzīmē, ka ierosinātie grozījumi Darba likumā varētu palīdzēt cīņā pret diskrimināciju, novelkot konkrētākas profesiju robežas, tomēr daudz vairāk jādomā par to, vai nav jāmaina tieši tas, kā Darba inspekcija pašlaik izdara savu vērtējumu – ir krievu valodas prasīšana attaisnojama vai nē. Viņa arī iesaka, ka skaidrībai Darba likuma normu, kas nosaka: “Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai” varētu papildināt ar īpašiem Ministru Kabineta ieteikumiem vai instrukciju šajā jomā.
Lai arī ar likuma spēku var noteikt dažādus ierobežojumus, taču tas pats par sevi nemainīs sabiedrībā notiekošo. Profesore Osipova skaidro, ka, lai aizstāvētu darba ņēmējus pret diskrimināciju, tikpat svarīgi ir mainīt darba devēju domāšanu. Ja darba devēji, tostarp latvieši, joprojām turpina padomju okupācijas varas iesākto rusifikācijas politiku, katram latvietim prasot zināt krievu valodu, tas nozīmē, ka okupācijas sekas pārvarēt iespējams nebūs nekad, un latviešu valodas nākotne ir apdraudēta. Ja latvietis bez krievu valodas prasmes nevar atrast darbu pat salīdzinoši mazkvalificētās profesijās, piemēram pavāra palīgs, un mēs visi zinām, ka te runa iet nevis par klientu apkalpošanu, bet faktu, ka pavārs nav iemācījies valsts valodu, tad kā tas iet kopā ar valsts valodas politiku par latviešu valodas stiprināšanu?
“Ir jāuzdod jautājums – vai darba devēji nav daļa no Latvijas valsts? Vai darba devēji ir kopā ar mūsu valsti vai arī viņiem ir pašiem sava savtīga politika – plika peļņas gūšana?
Darba devējiem ir jādomā, vai viņu rīcība, kas atbalsta Kremļa uzsākto rusifikācijas politiku, ir savienojama ar Latvijas valsts interesēm un latviešu valodas stiprināšanu,” norāda profesore Osipova.
No tiesāšanās nav jābaidās
Visus cilvēkus, kuri jūtas diskriminēti darba tirgū, visus jauniešus, kas iet no vienas darba intervijas uz citu, saņemot atteikumus krievu valodas dēļ, Sanita Osipova uzmundrina nebaidīties cīnīties par savām tiesībām un vajadzības gadījumā arī vērsties tiesā. Latvijā maznodrošinātajiem nav jāmaksā tiesas izdevumi, valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, arī daudziem advokātu birojiem ir bezmaksas pieņemšanas stundas. Nav jābaidās no tā, ka darba intervijā runāto būs grūti pierādīt. Pierādījums ir arī tas, ja vairāki cilvēki apliecina, ka darba intervijā ar vienu konkrētu darba devēju saskārušies ar prasību zināt krievu valodu.
Darba likuma 34. pants nosaka: “Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.”
“Būtu labi, ja varētu notikt dažas paraugprāvas – tās noteikti izmainītu darba devēju attieksmi. Kad viņiem būs jāsamaksā morālā kaitējuma kompensāciju un jāapmaksā diskriminēto darba meklētāju advokātu izdevumi, tad viņi nākošā reizē padomās – vai tā krievu valoda tiešām ir tik ļoti nepieciešama, “ piebilst Sanita Osipova.
Profesore Osipova skaidro, ka pat, ja darba sludinājumā ir pieprasīta krievu valoda, bet izsludinātā vakance nav skaidri saistīta ar šīm svešvalodas zināšanām, katrs var iet uz darba interviju tik un tā. Ja viņu nepieņem darbā krievu valodas nezināšanas dēļ, tad noteikti vajag sūdzēties Valsts darba inspekcijā, Tiesībsargam vai vērsties tiesā”.
“Likumdošanas instrumenti ir izveidoti par labu darba ņēmējiem, aizliedzot jebkura veida diskrimināciju – pilsoņiem jābūt aktīvākiem šo instrumentu darbinātājiem,” norāda Sanita Osipova.
Svarīgi ir mainīt iesīkstējušo domāšanu
Sanita Osipova uzsver, ka tikpat svarīgi, kā strādāt pie tiesību normu uzlabojumiem, ir mainīt cilvēku domāšanu: “Pārāk maz esam runājuši un skaidrojuši to, kas ir pašsaprotams citās Eiropas valstīs – principā visām nācijām ārzemēs ir jārunā svešvalodā! Ja atbrauc moldāvs, neviens ar viņu šeit nerunās moldāviski vai ar itāli – itāliski. Starptautiskā saziņas valoda ir angļu valoda. Arī Krievijas tūristiem, kurus te visi tik aktīvi gatavojas apkalpot, starptautiskā saziņas valoda ir angļu valoda.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju kopīgā saziņas valoda ir latviešu. Tas nozīmē, ka pie zobārsta, friziera, kosmetologa, bankā vai pie pārdevējas veikalā un tirgū, mums visiem ir jāspēj elementārā saziņas līmenī sazināties valsts valodā. Valsts ir ieguldījusi milzīgus resursus, lai nodrošinātu valodas apmācību tiem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Taču kāda jēga viņiem mācīties latviešu valodu, ja sadzīvē tā netiek prasīta?
Mums ir jāstiprina nacionālā pašapziņa un beidzot jāpārvar okupācijas sekas. Mūsu visu lielais mērķis ir, lai visa nācija – visu tautību Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji – publiskajā telpā sazinātos latviešu valodā.”
