Latvija pagājušā nedēļā no Atveseļošanās fonda saņēmusi 201 miljonu eiro. Kādam mērķim? 35
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija pagājušajā nedēļā no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.
Pavisam precīzi izsakoties, tā nav pati pirmā nauda, ko Latvija saņēmusi no Atveseļošanās fonda, jo pērn septembrī Latvija saņēma 237 miljonus eiro kā AF priekšfinansējuma līdzekļus. Jāatgādina, ka AF finansējuma sistēma ir tāda, ka valstis saņem finansējumu pēc noteiktu, pārbaudāmu mērķu sasniegšanas un izpildes, savukārt mērķi formulēti jau iepriekš un apstiprināti Eiropas Komisijā. Lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti sešos maksājumos un tiks saņemti reizi gadā.
EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“JV”) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, tostarp ir veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai un citas.
Lai saņemtu nākamo maksājumu 438 miljonu eiro apmērā nākamgad, Latvijai ir jāsasniedz jau 49 mērķi, pie tiem šobrīd tiek strādāts. Šo mērķu galvenais saturs ir reformas un investīcijas enerģētikas jomā, nodrošinot enerģētisko neatkarību un emisiju samazināšanu.
Savukārt pašreiz saņemtais finansējums nodrošinās naudas plūsmu AF plānā paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, tāpat arī veselības jomai, stiprinot slimnīcu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamību. Tāpat veikti nepieciešamie soļi, attīstot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, pieņemts likums par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu, ieviesti noteikumi konkurences vides uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai publiskajā iepirkumā, kā arī pieņemti likuma grozījumi, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Sperti soļi, lai sakārtotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu un mazinātu digitālo plaisu sociāli neaizsargātajiem skolēniem attālinātajās mācībās.
Saskaņā ar AF noteikumiem 20% no fonda līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro jeb 2%.
