Sandra Krastiņa: Civilisti esam mēs visi 0
Kopš aizvadītās piektdienas līdz 6. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” apskatāma Sandras Krastiņas personālizstāde “Civilisti”. Kopš 1991. gadā notikušās personālizstādes šī ir plašākā autores darbu skate, kurā apmeklētāji ieraudzīs gan pavisam jaunus darbus, gan 20. gadsimta 90. gados tapušās kompozīcijas.
– Sandra, sakiet, lūdzu, – kas ir civilisti?
S. Krastiņa: – Cilvēki, kuri nav iesaistīti aktīvā kara darbībā. Mierīgie iedzīvotāji. Civilisti esam mēs visi.
– Tādēļ izstādei tāds nosaukums – “Civilisti”?
– Varu gleznot tikai to, ko zinu. Un es esmu civiliste. Mani vienmēr interesējusi cilvēka, personības attieksme pret savu laiku. Lielākā vispārinājumā cilvēki dalās vīriešos un sievietēs, militāristos un civilistos, bagātajos un nabagajos. Un es domāju, ka mākslai jārunā par ikvienam būtisko.
Kad atradu izstādes nosaukumu “Civilisti” un zināju, ka “Arsenālā” būs ieskats arī manos iepriekšējos daiļrades posmos, arī no tiem izcēlu gleznas, kurās esmu domājusi par individualitāti un tās attiecībām ar savu laiku. Man laimējies dzīvot laikmetu griežos. Kāds pirms divdesmit gadiem bija Latvijas mērķis? Tikt Eiropā. Un arī es piederēju pie tiem, kas to vēlējās. Un vēl aizvien domāju, ka pasaules atvērtība ir ļoti nozīmīga Latvijas attīstībai. Bet tagad daudz kas mainās. Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības. Ir citi notikumi un atšķirīgi viedokļi par to, kurp vēl tikai pirms divdesmit gadiem ļoti tiecāmies.
Ļoti novērtēju, ka maniem bērniem ir plašākas iespējas mācīties, varu lasīt jebkuru pasaules portālu, ja arī uz šo zemi nevaru aizbraukt. Taču šobrīd gaisā ir cita situācija arī Eiropai. Un kā mainās pasaules globālo spēku samēri? Kā mums būt šo lielo spēku spēlēs? Nav vairs tā, ka armija nostātos pret armiju, bet tiek izmantoti tieši civilie iedzīvotāji, garāmgājēji… Nevis kā senos laikos – bruņinieks pret bruņinieku –, bet spēka, varas un baiļu iedzīšanas mehānisms ir negaidītība un vēršanās pret civiliedzīvotājiem. Līdz ar to pilnīgi mainās spēles noteikumi. Un kā sabiedriski politiskie procesi tiek virzīti? Par to jādomā ikvienam.
Pilnu interviju lasiet 13. septembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
