Sandra Kalniete: Latvijai un mūsu reģionam visbīstamākais būtu pilsoņu karš Krievijā 256
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” diskutējot par to, ko nozīmētu Krievijas sagrāve karā, kuru tā uzsāka Ukrainā 2022.gada 24.februārī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa (JV) Sandra Kalniete pauda viedokli, ka Ukrainas uzvara šajā karā “nav Krievijas sagrāve”.
“Ukrainas uzvara nav Krievijas sagrāve, tā ir apturēšana uz kādu laiku. Vai Krievijā notiks režīma maiņa, es par to ļoti šaubos! Jo šobrīd opozīcija ir praktiski iznīcināta,” tā turpināja komentēt Kalniete, atbildot uz jautājumu, vai pēc Ukrainas uzvaras pār Krieviju mainīsies arī pastāvošais režīms Krievijā.
Kalniete zināja teikt, ka pazīst Eiropā tādus cilvēkus, kas kontaktējas ar tiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem, kuri nesēž cietumā kā Aleksejs Navaļnijs, un kuri ir varējuši tikt prom no Krievijas uz Eiropu un “paglābties”.
“Cik viņiem ir saglabājušies kontakti Krievijā un cik lielā mērā šie kontakti izskalotu smadzeņu vairākumam spēj kaut ko atmodināt? Jo, manuprāt, Krievijā tās atmiņas par šo ļoti sarežģīto periodu, ko viņi pieraksta demokrātijai, kas iestājās pēc PSRS sabrukuma, – tās vēl arvien ir ļoti dzīvas. Tur jau eksperti var sējumu sējumus par to runāt! Bet man liekas, ka Latvijai un vispār mūsu reģionam visbīstamākais būtu pilsoņu karš Krievijā,” tā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” sacīja EP deputāte Kalniete.
Krievijā šobrīd pastāv Jevgēņija Prigožina grupējums “Vagner”, lai gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir pateicis, ka visiem ir jāparaksta līgums ar Aizsadzības ministriju un armiju, un tad vēl ir Ramzana Kadirova bruņotie spēki un vēl citi grupējumi, norādīja Kalniete. “Prigožins jau ir paziņojis, ka nekāda vienošanās un kontrakta slēgšana ar Krievijas armiju nenotiks! [Vladimirs ]Putins tikko gan ir nācis klajā ar paziņojumu, ka atbalsta Šoigu, bet tas viss rada ļoti lielas bažas…Jo stādieties priekā, kas notiek, ja Krievijā sākas masveidīgi nemieri, tad cik milzīgs ir tas migrācijas vilnis, kas veļas pāri arī Latvijai?” tā raidījumā jautāja Kalniete.
Raidījumā “Ziņu TOP” Kalnietei tika uzdots arī jautājums par EP rezolūciju, par kuru plānots balsots šonedēļ un kas skar Ukrainas atjaunošanu pēc kara. Ko ietver šī rezolūcija? Uz to EP deputāte Kalniete atteica: “Parasto, kas būtu jādara…Tad tur ir nosodījuma daļa, un aicinājums Eiropas Padomei, un aicinājums Eiropas Komisijai par Ukrainas rekonstrukciju.”
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 15.jūnijā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka nekas neliecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlētos panākt mieru vai sarunas par Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā izbeigšanu. “Vienlaikus, jo vairāk zemes pretuzbrukuma laikā Ukraina spēs atkarot, jo spēcīgākas būs tās pozīcijas pie sarunu galda,” viņš piebilda.
Stoltenbergs uzsvēra, ka taisnīgam un ilgstošam mieram ir jānodrošina atbalsts Ukrainai, jo tas ir vienīgais veids, kā atbrīvot okupētās teritorijas un likt Maskavai skaidri noprast, ka Krievijas karaspēks nespēs uzvarēt kaujas laukā. Stoltenbergs iepriekš paudis, ka ir pāragri teikt, ka Ukrainas pretuzbrukums ir pagrieziena punkts Krievijas sāktajā karā.
Jūlija vidū Viļņā gaidāms NATO samits, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs Ukrainas uzņemšana aliansē.
