Kalniete: Jūlija Stepaņenko mēģina būt jaunā Tatjana Ždanoka pēc saviem izteikumiem, bet vēl ir par vāju 131
Analizējot Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā, ko apliecināja krievvalodīgo, kuri atbalsta Putinu, minimālā iesaiste vēlēšanās?
“Es domāju, ka, pirmkārt, tas apliecināja to, ka šie krievvalodīgie nesaprata šo vēlēšanu nozīmi. Latvijā ne tikai krievvalodīgais vēlētājs, bet arī latvieši balso par personībām un krievu spektrā šobrīd ir topoša personība – Jūlija Stepaņenko, kura mēģina būt jaunā Tatjana Ždanoka pēc saviem izteikumiem, bet vēl ir par vāju. Faktiski vienīgais, kurš kandidēja šiem cilvēkiem aktuāls, bija Ušakovs,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” izsakās Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte (JV).
Pilnu raidījumu skaties piektdienas vakarā, 14.jūnijā 21.00 TV24.
Jau ziņots, ka politiskais spēks “Suverēnā vara” pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām turpinās darbu ar “vēl lielāku sparu”, sarunā ar aģentūru LETA pauda partijas pārstāve Jūlija Stepaņenko.
Politiķe uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks ir “visaktīvākā partija, kas nav pārstāvēta nevienā varas struktūrā”, un, neraugoties uz iespējamo neiekļūšanu EP, tā tomēr plāno darboties tālāk “ar vēl lielāku sparu”. Vēlēšanas partijai devušas “lielu izaugsmi un papildinājušas biedru rindas”.
Taujāta, kādi varētu būt iemesli, kāpēc partijai nav izdevies mobilizēt savu vēlētāju, Stepaņenko norādīja uz pētījumu centra SKDS reitingiem. Politiķes vērtējumā SKDS reitingi kalpo par pamatu tam, lai izvērtētu, kurus politiskos spēkus ir vērts aicināt uz priekšvēlēšanu debatēm, kā arī sniedz priekšstatu iedzīvotājiem par kopējo atbalstu partijām.
Politiķes ieskatā SKDS reitingi nav pilnvērtīgi, jo vēl pērnā gada decembrī partija esot konstatējusi kļūdu SKDS aprēķinos, ko pētījumu centrs esot labojis. “Nav izslēgts, ka arī pēdējie reitingi varēja būt pārbaudāmi, bet mums neizdevās to izdarīt,” teica politiķe. Tā vietā Stepaņenko piedāvā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju reizi pusgadā norādīt savu politiskā spēka favorītu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Kā otru iemeslu politiķe minēja valodas jautājumu, proti, potenciālajiem “Suverēnās varas” atbalstītājiem nav bijusi iespēja pārliecināties par partiju programmām un ieskatiem vēlētāja dzimtajā valodā.
Stepaņenko arī atzina, ka viņas pārstāvētās partijas vēlētājs “vēl nevar sevi asociēt ar EP vēlēšanām”, un rezumēja, ka partijai “priekšā liels darbs”.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka EP vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
JV un NA varētu būt ieguvušas pa diviem mandātiem EP, savukārt AS, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, “Saskaņa” un “Latvijas attīstībai” – pa vienam mandātam, pārējiem politiskajiem spēkiem paliekot “aiz svītras”.
Centrālā vēlēšanu komisija oficiālos vēlēšanu rezultātus atklās tikai pusnaktī naktī uz pirmdienu.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.
