Sandra Kalniete: Jaunu politiķu trūkst, jo neviens nevēlas tikt apspļaudīts 25
No politikas viņai palīdz atpūsties rokdarbi, bet runās tamborēšanu necieš. Arī bliešanu ar vārdiem vai cita nozākāšanu neatzīst, jo – neved uz rezultātu. Ilgajos politiķes gados Sandra Kalniete izveidojusi savu stilu, kurā iekšējais cenzors neatslābst ne brīdi.
Pērn Sandra Kalniete paziņoja, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nepiedalīsies un no aktīvās politikas aizies. Vēl pāris gadi jānostrādā. Deputāte ik pirmdienu sēžas lidmašīnā, lai dotos uz Briseli vai Strasbūru, un ceturtdienās atgriežas mājās, kur viņu gaida dzīvesbiedrs Ansis Reinhards.
Tikko Kalniete līdz ar vēl 350 kolēģiem ievēlēja jauno Eiroparlamenta vadītāju – Eiropas Savienībā nozīmīgs notikums, tomēr jaunā ASV prezidenta inaugurācijas bungu rīboņā palicis ēnā.
Vaicāta, ko darīt ar tādiem EP deputātiem – Ždanoku, Mamikinu, tagad arī Griguli –, kas savos balsojumos nostājas pret Latvijas interesēm? Turklāt viņi par to vēl saņem brangu algu – ap 6000 eiro, Kalniete izteicās: “Nedomāju, ka to var kaut kā ietekmēt, bet nevajag arī pārvērtēt. Ždanoka pieder grupai, kuras politiskā ietekme uz EP lēmumiem ir ļoti neliela, Mamikins – pie sociālistiem, kas ir otra lielākā parlamentā, bet viņš parasti balso pretēji sociāldemokrātu oficiālajai nostājai. Viņi ir ievēlēti no noteiktas partijas saraksta, un te nu ir arī šīs partijas atbildība par to, ko viņi dara. Gadījumā ar Ivetu Griguli tas ir ZZS jautājums, kādā veidā viņi uztur saturisku saiti ar savu deputāti.”
Kalniete atklāja, ka apzinās – EP deputātiem ir Latvijas mērogiem neproporcionāli liela alga. “Bet tad paskatos uz dažu valsts uzņēmumu vadītāju algām… Kas man liekas nepareizi, ka mūsu premjerministram un ministriem ir tik zems atalgojums. Mēs viņus attiecībā pret Loginovu (bijušais Rīgas brīvostas vadītājs. – Red.) nostādām pazemojošā situācijā,” uzskata politiķe.
Paziņojot par aiziešanu no politikas, Kalniete izteicās, ka jādod vieta jaunajiem, bet sarunā ar žurnālu “Mājas Viesis” neslēpa, ka jaunus cilvēkus no politikas attur nevēlēšanās sastapties ar negatīvu attieksmi.
“Cilvēki, kas ideālisma vai karjeras apsvērumu dēļ varētu politikā iesaistīties, šodien nav gatavi izturēt milzīgo psiholoģisko spiedienu un iznīcinošo negāciju, kas gāžas pāri. Galu galā viņš var dot sabiedrībai labumu kā advokāts, uzņēmējs, jurists arī bez šīs atkailināšanas, kas ārkārtīgi atsaucas uz ģimenes locekļiem, it īpaši – bērniem. Zinu ne vienu vien gadījumu, ka šādu pārdzīvojumu dēļ politiķu bērni ir smagi traumēti. Tāpēc mums jaunie politiķi neveidojas, jo nodarbošanās ar politiku ir ļoti zema prestiža darbs. Neviens cilvēks nevēlas diendienā justies apspļaudīts,” sacīja Kalniete.
VISU SARUNU AR SANDRU KALNIETI LASI JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ!
