Sandis Ozoliņš – trešais karognesējs no hokejistiem 1
“Tas būs nozīmīgs brīdis ne tikai manā karjerā, bet visā dzīvē,” tā trešdien, 29.janvārī, atzina slavenais hokejists Sandis Ozoliņš, kurš nosaukts par Latvijas karognesēju Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Latvijas karognesēju izvēlējās Latvijas Olimpiskās komitejas vadība. Reāli kandidāti uz šo godu bija tikai divi – Ozoliņš un Martins Dukurs, kurš savos 29 gados kļuvis par skeletona leģendu, iegūstot piecus Pasaules kausus pēc kārtas. Taču viņš karogu nesa jau Vankūveras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā 2010. gadā un ir tikai loģiski, ka šoreiz izvēle krita uz Ozoliņu. 41 gadu vecais aizsargs ceturto sezonu pārstāv Kontinentālās hokeja līgas vienību Rīgas “Dinamo” un šajā laikā jaunā pakāpē pacēlis kapteiņa nozīmi panākumu kaldināšanā.
“Viņa karjera ir kā mācību stunda. Varam vērot, mācīties un pārdomāt. Tas ir piemērs, kas māca un liek aizdomāties par profesionālā sporta gaišajām un ēnas pusēm, kur sevi var apliecināt tikai ļoti stipras personības,” vakar paziņojot karognesēja vārdu, teica Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers.
Ar asarām acīs šo vēsti uzņēma Latvijas hokeja izlases ilggadējais ārsts Jānis Kvēps: “Visu mūžu esmu pavadījis hokejā, Sandis ir trešais karognesējs no hokejistiem. Kad nesa Artūrs Irbe un Harijs Vītoliņš, emocijas bija mazākas, biju jaunāks. Sandis ir pelnījis šo godu. Tas, kam viņš ir izgājis cauri savā dzīvē un pacēlies tik augstu, liek secināt – viņš ir cilvēks ar lielo burtu.”
“Es nezināju, ka ir izvēles iespēja atteikties,” ar nelielu ironiju žurnālistus pacienāja Sandis Ozoliņš, vienīgais latvietis, kas izcīnījis pasaules hokeja prestižāko balvu – Stenlija kausu. Un piebilda, ka ir ļoti pagodināts nest Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā: “Redzot Jāņa Kvēpa emocijas, es sapratu, ka pagaidām īsti neapzinos šā notikuma patieso nozīmi. Esmu priecīgs, olimpiskās spēles taču notiek reizi četros gados.” Pēc 2006. gada Turīnas olimpiskajām spēlēm viņš paziņoja par karjeras beigšanu izlasē, bet pirms gada negaidīti atgriezās uz Soču spēļu kvalifikācijas turnīru. Pirms astoņiem gadiem nav varējis iedomāties, ka karjerā piedzīvos šādus brīžus. “Es sirds dziļumos vienmēr ticēju, ka viņš atgriezīsies. Ceļazīmi uz Sočiem izcīnījām, lielā mērā pateicoties Sandim, kurš bija visas komandas balsts,” uzskata Jānis Kvēps.
Latviju olimpiādē, kas Sočos risināsies no 7. līdz 23. februārim, pārstāvēs 58 sportisti deviņos sporta veidos un ceturto reizi pēc kārtas delegācijas lepnums – hokeja valstsvienība. Paredzams, ka tieši Sandis Ozoliņš būs komandas kapteinis. Viņš traumas dēļ nav piedalījies pēdējos četros Rīgas “Dinamo” mačos. “Nekas, tiksim galā,” Kvēps solīja, ka Sandi dabūs uz kājām. Pats hokejists par veselību nevēlējās runāt, vien norādīja, ka sestdien piedalīsies izlases pirmajā treniņā.
Bērziņa īkšķi
Pirmie olimpieši uz Sočiem izlidos sestdien, bet hokeja komanda ceļā dosies 6. februārī. Olimpiešus klātienē paredzējis atbalstīt arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš, kurš vakar norādīja, ka valstij 23 gadu laikā izdevies izveidot izcilu olimpisko komandu. “Nav labāka veida savas valsts parādīšanai kā pasaules līmeņa sporta pasākumi. Mūsu sportisti ceļ cilvēku pašapziņu, tāpēc gribu novēlēt veiksmi,” sacīja Bērziņš. Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uz Sočiem nedosies, tāpat arī neviens no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.
Viens no Latvijas Olimpiskās komitejas sponsoriem ir “Latvijas gāze”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis kā allaž bija ekstravagants: “Mēs esam maza, bet stipra tauta. Parādījām sevi jau 1917. gadā un tagad ir iespēja vēlreiz to paveikt Krievijā. Izrēķināju, ka esam sportiskākā valsts pasaulē, jo vidēji uz miljonu iedzīvotāju ir apmēram 30 olimpieši. Nevienai citai valstij nav tik daudz, tāpēc varam būt lepni par mūsu sportistiem.”
UZZIŅA
Karognesēji ziemas spēlēs
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas karogu ziemas olimpisko spēļu atklāšanā nesuši Jānis Ķipurs (1992. gadā), Zintis Ekmanis (1994), Sandis Prūsis (1998), Harijs Vītoliņš (2002), Artūrs Irbe (2006) un Martins Dukurs (2010).
