Sandijs Semjonovs: Azartspēļu aizkulises 0
Autors Sandijs Semjonovs
Katrās vēlēšanas izskan solījumi aizslēgt spēļu zāles un plāni noslaucīt spēļu zāles no Latvijas kartes. Azartspēļu ierobežošanas plāni ir ieviesti arī Covid-19 sakarā. Vai tiešām neizbēgamā ekonomiskā krīze, ko izraisījis korona vīruss, būs tā, kas izraus šo nozari ar visām saknēm?
Covid-19 slimības izplatības ierobežošanas likumā iekļautas normas, kuru mērķis ir samazināt pandēmijas negatīvās ekonomiskās sekas, to vidū, aizliegt azartspēļu pieejamību internetā. Lēmējvaras nodomi ir labi, taču vai realitātē cilvēki pārtrauks spēlēt azartspēles, vai spēlētāji vienkārši izvēlēsies Latvijā pieejamos nelicencētos pakalpojumu sniedzējus mēs uzzināsim tikai pēc laika.
Un diemžēl pieredze rāda, ka uz pirmo scenāriju ir naivi cerēt.
Latvijā uz šo brīdi azartspēles ir aizliegtas pavisam – gan spēļu zālēs, gan internetā. Šādas normas nav atrodamas nevienā no ES likumiem saistībā ar ekonomiskās ietekmes mazināšanu pandēmijas sakarā. Un ticiet man, Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kur azartspēles tiek uzskatītas par problēmu.
Pērn esmu apmeklējis vairākas valstis, kas, pēc vairāku mūsu politiķu izpratnes, azartspēļu jautājumu ir sakārtojušas. Piemēram, Austrija – tur lēmumu, vai atļaut ierīkot spēļu zāles ārpus kazino telpām, pieņem katra pašvaldība individuāli.
Polijā un Ukrainā spēļu zāles ir aizliegtas visā valstī un atļauts darboties tikai kazino.
Šādas normas šķiet vilinošas, taču izrādās, ka dzīvē tās nestrādā.
Pašlaik tikai piecas Austrijas provinces atļauj darboties spēļu zālēm ārpus kazino, savukārt, tādās visapdzīvotākajās provincēs kā Zalcburga, Tirole, Vīne un Forarlberga spēļu zāles ir aizliegtas un darbojas tikai kazino. Stāvokli Vīnē vislabāk ilustrē situācija valstī kopumā. Pilsēta savulaik pieņēma lēmumu aizliegt spēļu automātus, pakāpeniski ieviešot pilnīgu aizliegumu.
Daļa reglamentēto jeb vienas oficiālās firmas izvietoto spēļu aparātu darbojas joprojām, taču nodokļu ieņēmumi saruka no 50 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 5 miljoniem eiro 2016. gadā. Tas ir desmit reizes mazāk, un lēmējvara atcēla nodokli pavisam. Naivi uzskatīt, ka iedzīvotāji spēlēja mazāk, jo policijas dati liecina, ka visā Austrijā līdz šim konfiscēti 5800 nelegāli automāti, un aprēķināts, ka laikā no 2016. līdz 2018. gadam vismaz 4000 automātu vēl joprojām ir apritē. Bizness no ielas pārgāja pagrīdē.
Līdzīgi arī Polijā, kur 2009. gadā pieņēma likumu slēgt azartspēļu automātu iekšējo tirgu, aizverot visas zāles ārpus kazino un atļaujot tikai vienu kazino uz pašvaldību, kurā ir vairāk kā 250 000 iedzīvotāju, un katru nākamo kazino uz katriem 250 000 iedzīvotājiem. Vienlaikus aizliegums izraisīja strauju pieteikumu iesniegšanu licencēm, kas tika izdotas uz septiņiem gadiem. Rezultātā notika īslaicīgs, bet ievērojams uzstādīto automātu skaita pieaugums.
Pēc licenču darbības pārtraukšanas lielākā daļa šo automātu nokļuva nelicencētā tirgus apritē, kur tie viegli pieejami vēl šobrīd.
Šīs nelegālās spēļu zāles pamatā uztur organizētas bandas, kuru darbības izskaušanai ir nepieciešama specvienību iejaukšanās
Te internetā ieraugāmie piemēri:
2016. gadā vien no aprites tika izņemti aptuveni 30 tūkstoši nelegālo automātu.
Ukrainā situācija ir vēl bēdīgāka, jo saistībā ar augsto korupcijas līmeni spēļu zāles, slēpjoties aiz loto kioskiem, pieejamas burtiski ikvienam, un cīņa pret to aizvēršanu notiek gausi. Ne velti jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pieņēmis lēmumu sakārtot spēļu biznesu.
Robeža starp atkarību un izklaidi ir šaura, un es negribu aizstāvēt azartspēļu vajadzību vai teikt, ka tā ir šī brīža prioritāte. Taču mani novērojumi liecina, ka mēģinājumi sasteigti samazināt regulēto spēļu automātu piedāvājumu daudzos mēģinājumos Eiropā pārvērtušies nelegālā piedāvājuma pieaugumā. Nozare pie mums ir jāsakārto, un es ieteiktu domāt par likumiem, kas ir izdiskutēti un, galvenais, realizējami dzīvē.
Radikāls aizliegums nestrādā. Tā tas bijis sausā likuma laikā, kad alkoholu ražoja katrā otrajā saimniecībā.
Toreiz attīstījās vesela kandžas nozare. Tā tas ir arī ar citām lietām, kur no viena grāvja mēs lecam otrā.
Kā jebkurai akcīzes nozarei, azartspēlēm ir vajadzīgs stingrs regulējums un pārredzama politika, kas pasargā spēlētāju, nodrošina legālu un drošu spēli un vienlaikus ienes ieņēmumus valsts budžetā.
