Sančesu apstiprina Spānijas premjera amatā 1
Spānijas parlaments vakar premjerministra amatā vēl vienam pilnvaru termiņam apstiprināja sociālistu partijas līderi Pedro Sančesu. No 350 deputātiem par Sančesu balsoja 167, 165 bija pret, bet 18 kataloņu un basku separātisti atturējās, kam balsojumā bija izšķiroša nozīme.
Sančesa sociālistu partija (PSOE) plāno veidot mazākuma koalīcijas valdību ar kreiso aliansi “Unidas Podemos” (“Apvienoti mēs varam”), un tā būs pirmā koalīcijas valdība Spānijā, kopš valstī 1975. gadā pēc diktatora Fransisko Franko nāves tika atjaunota demokrātija.
Sančess parakstījis koalīcijas vienošanos ar “Unidas Podemos”, kā arī vienošanās ar vairākām mazajām reģionālajām partijām.
Sančesa vadītie sociālisti novembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, tomēr viņiem, tāpat kā ārkārtas vēlēšanās aprīlī, neizdevās izcīnīt absolūto vairākumu. Sančess pilda premjerministra pienākumus kopš 2018. gada jūnija.
Katalonijas dialogs būšot prioritāte
Sociālistu līderis Pedro Sančess vēl pirms vakardienas izšķirošā balsojuma parlamentā paziņoja, ka dialogs Katalonijā ir “absolūta prioritāte”. “Nedz Spānija, nedz konstitūcija nesabruks, sākot dialogu ar Kataloniju, toties izbeigsies [politiskais] strupceļš,” izklāstot savas valdības programmu likumdevējiem, sacīja Sančess.
“Ir liela Katalonijas iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka izturēšanās no centrālo [Madrides] iestāžu puses ir netaisna,” teica Sančess. Viņš gan atzina, ka ir “cits tikpat plašs segments, kas uzskata, ka tiek ignorēts un ka [reģionālās] iestādes pašu zemē pret viņiem izturas netaisnīgi”.
“Šos uzskatus neviens nevar uzspiest vai aizliegt. Es ierosinu atsākt politisko dialogu, atsakoties no konflikta iegrožošanas juridiskos žņaugos,” sacīja premjers, izsakoties par cietumsodu piespriešanu deviņiem Katalonijas neatkarības kustības politiķiem.
“Dialogs konstitūcijas ietvaros būs mūsu absolūta prioritāte,” uzsvēra Sančess. Katalonijas Kreiso republikāņu partijas (ERC) lēmums aizvācis vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavēja Sančesa centienus izveidot jaunu valdību pēc novembrī notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.
ERC un PSOE vienojušās, ka steidzamības kārtā centrālā un vietējā valdība sāks dialogu, kura kulminācija būs “konsultācija” ar Katalonijas vēlētājiem, lai izlemtu reģiona nākotni. Partija “Unidas Podemos” atšķirībā no sociālistiem uzskata, ka kataloņiem jāļauj sarīkot oficiālu neatkarības referendumu.
Eksperti paredz spraigu diskusiju turpināšanos par šo jautājumu, kas var atkal izraisīt valdības krīzi.
Pagājušā gada beigās Sančess tālruņa sarunā ar neatkarību atbalstošo Katalonijas reģionālās valdības vadītāju Kimu Torru bija solījis, ka gadījumā, ja viņam uzticēs valdības veidošanu, viņš veicinās Madrides un kataloņu separātistu dialogu. Situāciju Katalonijā sarežģī apstāklis, ka tās sabiedrība ir sašķelta aptuveni vienādās daļās starp neatkarības atbalstītājiem un tās pretiniekiem. “Ir griba rast šīs politiskās krīzes risinājumu,” premjerministra Sančesa teiktais citēts viņa kancelejas paziņojumā.
Kims Torra uzstāj, ka situāciju var atrisināt vienīgi kataloņu tiesību atzīšana uz pašnoteikšanos un notiesāto separātistu līderu atbrīvošana. Spānijas Augstākā vēlēšanu komiteja pirms dažām dienām anulēja Katalonijas premjerministra Kima Torras deputāta mandātu reģionālajā parlamentā, un tas nozīmē, ka viņš zaudēs arī premjera krēslu. ERC kopā ar Torras vadīto centriski labējo separātistu partiju
“Kopā par Kataloniju” veido Katalonijas valdošo koalīciju, un Spānijas Augstākās vēlēšanu komitejas lēmums var likt ERC atkal mainīt savu nostāju pret Sančesa valdību.
ES Tiesa atzīst kataloņu deputātu neaizskaramību
Spānijas Nacionālā vēlēšanu komisija vēl nav lēmusi, vai cietumā esošais ERC līderis Urials Džunkerass var ieņemt savu Eiropas Parlamenta deputāta vietu. Ja komisijas lēmums izrādīsies negatīvs, tad ERC reakcija nav prognozējama. Spānijas ģenerālprokurore aicinājusi atbrīvot no cietuma kataloņu separātistu līderi Urialu Džunkerasu.
Analītiķi to uzskata par sociālistu labās gribas žestu apmaiņā pret atbalstu viņu veidotajai valdībai.
Džunkerasam par 2017. gada Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanu piespriests 13 gadu cietumsods, taču ģenerālprokuratūra lūgusi Spānijas Augstāko tiesu ļaut viņam ieņemt savu Eiropas Parlamenta deputāta vietu. Maijā, kad Džunkerass tika ievēlēts EP, spriedums viņa un pārējo apsūdzēto kataloņu separātistu līderu lietā vēl nebija pieņemts.
Paredzams, ka Spānijas Augstākā tiesa savu lēmumu par Džunkerasa EP mandātu pieņems tuvāko nedēļu laikā, taču Eiropas Savienības Tiesa jau atzinusi, ka viņam un arī Katalonijas bijušajam vadītājam Karlesam Pudždemonam, kurš dzīvo trimdā Beļģijā, kā EP deputātam pienākas tiesiskā imunitāte.
