Atveseļošanās gleznā: iepazīstam Krimuldas sanatoriju 1
Tāpat kā daudzas citas agrākās sanatorijas, arī rehabilitācijas centru Krimulda varētu dēvēt par nacionālo bagātību, kaut gan jau pirmajā acu uzmetienā redzams – šī vieta pieredzējusi arī daudz labākus laikus. Tomēr atšķirībā no dažas citas sendienās grandiozas kūrmājas, kas pamazām grimst kā Titāniks bez pasažieriem, Krimuldā pulsē dzīvība. Veselību šeit atgūst galvenokārt bērni, taču laipni gaidīti arī pieaugušie.
Kā par sevi veselīgi ironizē darbinieki, pašlaik visvērtīgākais rehabilitācijas centrā ir gleznainais skats, kas paveras uz Gaujas senleju. Tā ir īstā vieta, kur vērties tālumā, atpūtināt acis un prātu. Pirmo reizi prātā iezogas doma – žēl, ka nav rudens! Gan elpu aizraujošās ainavas, gan senatnīgās gaisotnes dēļ Krimuldu iecienījuši tūristi un mākslinieki – iestādē pie sienām manāmas vairākas gleznas, kas ataino senatnīgo vietu dažādos gadalaikos. Biežs viesis esot, piemēram, gleznotājs Jānis Anmanis. Viņš sarīkojot Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas vasaras variantu, kurā iesaista gan līdzpaņemtos audzēkņus, gan tos, kuri tobrīd rehabilitācijas iestādē uzlabo veselību. Mākslinieka aizrautības iedvesmoti, visi zīmē, glezno, iet meklēt apslēpto mantu vai dziednieciskos ūdeņus, bet vakaros kļūst par zvaigžņu pētniekiem.
Pacienti – lielākoties bērni
Aptuveni 80% Krimuldas pacientu ir bērni, gada laikā tur veselību atgūst aptuveni 400–500 slimnieku. Vairākums no viņiem ir juvenilās stilba kaula galviņas osteohondrozes (tā sauktās Lega-Kalvē-Pertesa slimības) pacienti, jo rehabilitācijas centrs vienīgais pie mums īsteno valsts finansētu programmu šīs samērā retās kaites ārstēšanai. Tā ir stilba kaula galviņas patoloģija – kauls vai nu nav izveidojies, vai izveidojies daļēji. Tas nozīmē, ka bērns cieš sāpes un klibo un, ja slimību neārstē, var kļūt par invalīdu. Ja vaina ielaista, nepieciešama gūžas locītavas protezēšana. Bērnam augot, vēlāk tā jāveic no jauna, pastāsta rehabilitācijas centra valdes priekšsēdētāja Dace Vanaga-Mikane.
Šo patoloģiju konstatē visā pasaulē, bet Baltijas jūras reģionā – visbiežāk. Agrāk uz Krimuldu veseļoties brauca arī mazie pacienti no Igaunijas un Lietuvas – šajā iestādē ir laika gaitā izstrādātas un pārbaudītas efektīvas metodes Lega-Kalvē-Pertesa slimības ārstēšanai.
Katru gadu konstatē aptuveni 40 jaunu šīs slimības gadījumu. Atkarībā no slimības stadijas iespējams pat panākt, ka kauls izaug un locītava veidojas tāda, kādai tai jābūt. Process ilgst 2–2,5 gadus. Senāk visu šo laiku bērniem vajadzēja uzturēties sanatorijā, un turpat skolā viņi arī mācījās. “Dzīvesveids bija mazāk kustīgs, bet tagad ir citas iespējas, piemēram, ortozes, tāpēc neviens pacients ilgi gultā neguļ – lieto palīgierīces un pārvietojas,” iemītnieku ikdienu atklāj Dace Vanaga-Mikane. Katram juvenilās stilba kaula galviņas osteohondrozes pacientam gadā nepieciešami 3–4 rehabilitācijas kursi. “Agrāk valsts apmaksāja ne tikai ārstēšanos, bet arī uzturēšanos un ēdināšanu, taču tagad vairs ne. Tā ir ļoti liela problēma. Pacienti ierodas no visas Latvijas, un mēs ļoti labi redzam, kā atšķiras ģimeņu materiālais stāvoklis. Gadās, ka vienu otru barojam uz sava rēķina, jo palīdzība bērnam vajadzīga, bet vecāki nevar samaksāt vai arī pašvaldības nevar atbalstīt finansiāli.”
