Sanāksmē pie Levita uzsver, ka vajadzīga “radoša pieeja” valsts funkcionēšanas nodrošināšanai ārkārtas situācijā 0
Valsts pastāvēšana, sabiedrība un katrs cilvēks ir jāaizsargā jebkuros apstākļos, tostarp ārkārtējās situācijas apstākļos, un šādā gadījumā ir jābūt arī radošai pieejai, šodien pēc valsts konstitucionālo orgānu vadītāju sanāksmes žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.
Šāda sanāksme tika sarīkota, lai lemtu, kā leģitīmi turpināt valsts pārvaldes darbību pēc tam, kad Saeimas deputātiem un valdības locekļiem 14 dienas jāuzturas pašizolācijā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ pēc kontaktēšanās ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.
Levits stāstīja, ka sanākušie šodien vienojušies par valsts darbības pamatprincipiem ārkārtējās situācijās.
“Mēs vienojāmies par pamatprincipiem, kas iziet no Satversmes un vispārējiem tiesību principiem, kādā veidā valsts funkcionē ārkārtējās situācijās,” sacīja Levits.
Sanāksmē pieņemts juridisks dokuments, kas jau šodien tikšot publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tajā kā pamatprincips noteikts, ka valsts pastāvēšana, sabiedrība un ikkatrs cilvēks ir jāaizsargā jebkuros apstākļos, arī ārkārtējās situācijās, kad visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām jāorganizē savs darbs tā, lai minētais mērķis tiktu nodrošināts. “Tas nozīmē, ka jābūt arī radošai pieejai, lai šajos apstākļos to varētu īstenot,” sacīja Levits.
Juridiskajā dokumentā norādīts, ka jebkurš juridisks formālisms vai resorisms ir pretrunā ar Satversmes mērķi. Ārkārtējo situāciju vadība ir Ministru kabineta uzdevums, norādīja Levits, uzsverot, ka tas vada situācijas pārvarēšanas pasākumus, kamēr pārējie valsts konstitucionālie orgāni, iestādes un amatpersonas savas kompetences ietvaros un, ievērojot Satversmes pamatprincipus, palīdz Ministru kabinetam pārvarēt šo situāciju. “Tas nozīmē, ka valsts darbojas vienoti un tā, lai visi kopā varētu šo situāciju pārvarēt,” skaidroja prezidents.
Tāpat dokumentā uzsvērts, ka Ministru kabinetam ir jāveido operacionālu krīzes vadības mehānismu. Arī Saeima turpina savu likumdošanas darbu, īsteno parlamentāro kontroli pār Ministru kabinetu, bet nepieciešamības gadījumā savas funkcijas tā var īstenot attālināti, paziņoja Levits.
“Attālinātas sēdes ir pieļaujamas un nepieciešams, ja to nosaka apstākļi,” uzsvēra prezidents.
Levits kā būtisku aspektu norādīja, ka visi konstitucionālie orgāni turpina darboties savas kompetences ietvaros, sadarbojoties viens ar otru tādā veidā, lai valsts kopumā darbotos apstākļiem atbilstoši kā vienots mehānisms un turpinātu pildīt savas funkcijas un uzdevumus.
Dokumentā tāpat uzsvērts, ka visiem iedzīvotājiem ir pienākums pildīt visus noteikumus, kas izdoti saistībā ārkārtējo situāciju. Prezidents uzsvēra, ka visi iedzīvotāji aicināti izrādīt solidaritāti, rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un par valsts kopējo labumu, lai kopīgiem spēkiem šo krīzi pārvarētu.
Kopsēdē piedalījās Levits, premjers Krišjānis Kariņš (JV), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Prezidents uzsvēra, ka šis ir pirmais šāda veida forums Latvijas valsts vēsturē, kad visas valsts augstākās amatpersonas, kas reprezentē visu valsts varu kopumā, sanāk kopā, lai spriestu par pamatprincipiem, kā funkcionē valsts. “Tas ir jauns forums, jauns formāts. Tas iedibina arī jaunu konstitucionālu praksi,” izteicās prezidents.
