“Sanāk, ka kaitēkļus un gliemežus lasīsim paši, bet putni tupēs bezdarbībā!” Vai lauku sētās izzudīs vistas? 45
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Putnu gripas dēļ gaidāmi stingrāki mājputnu turēšanas nosacījumi. Lielajiem audzētājiem tie būs pa spēkam, kamēr mazie, kam sētā vien pārdesmit klukstes un gailis, pārliecināti par pārspīlējumiem un jūtas apdraudēti, lai gan ir vieni no tiem retajiem, kas Latvijas laukos vēl uztur dzīvu vidi.
Putnu gripa vistu, zosu, tītaru un citu mājputnu turētājiem šogad aktuāla tēma – ierobežojumus saistībā ar putnu sērgu valdība atcēla tikai 18. maijā, kad gājputni bija ne tikai atgriezušies, bet jau arī izperējuši mazuļus. Neskatoties uz esošajiem stingrajiem noteikumiem, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija ar Latvijas Putnkopības asociācijas atbalstu iesniegusi Zemkopības ministrijai vēstuli ar prasību pastiprināt biodrošības pasākumus. Kā tas var ietekmēt mazos vistu turētājus?
Ierobežota pieeja ganībām
Pirmā prasība – noteikt putnu gripas ierobežojumus ne tikai pavasarī, bet arī rudenī, turot mājputnus tikai zem sietiem vai tīkliem. Pavasarī putnu pārceļošana uz ligzdošanas vietām ir vien pāris mēnešu, bet rudens periodā pārlidošana sākas jau jūlijā un beidzas novembra sākumā, kas nozīmē, ka rudens periodā risks ir stipri mazāks. Tādēļ ES valstis profilaktiski ierobežojumus rudens periodam parasti nenosaka.
Ja Latvijā to ieviesīs, praksē tas nozīmē, ka mājputni kūtīs vai zem ūdens necaurlaidīgiem jumtiem jātur teju cauru gadu un ganībās viņi tiks labākajā gadījumā vien jūnijā. Tas nesaskan ar bioloģiskās produkcijas ražošanas noteikumiem, kur dzīvnieki ganībās jātur 2/3 laika, nepieciešams ievērot rotāciju ganību laukiem un pastaigu laukumos zaļās zāles segas atjaunošanu.
Līdz ar to ganību liegšana gada garumā var beigties ar sertifikāta zaudēšanu, situāciju raksturo bioloģiski sertificētas lauku saimniecības vadītāja, bioloģe Melita Sauka, norādot arī uz to, ka mazās putnu saimniecības savu ganāmpulku atjauno vasaras periodā. Putnus vasarā audzē vasaras mājiņās, oktobrī kūtī atgriežas jau atlasīts vaislas ganāmpulks. Tehniski pavasara sezonā izbūvētajām būvēm putnu gripas ierobežošanai nav iespējams uzņemt visus vasaras sezonas putnus.
Visdrīzāk putni tiks ievietoti siltumnīcās, kas nopietni ietekmēs to veselību. Turklāt daudzviet pīles tiek laistas brīvi dārzā salasīt gliemežus, vistas regulē kaitēkļu daudzumu ābeļdārzos. “Arī es vistas audzēju tieši šim mērķim, bet nevaru visam 2 ha ābeļdārzam pārvilkt sietu. Ieguvēji var būt tikai tīklu un sietu tirgotāji,” uzskata Melita.
Otra prasība – saimniecībām un putnkopjiem, kuru dzīvesvieta atrodas tuvāk par 10 km no lielajiem audzētājiem (kur vistu ganāmpulks ir virs 10 000), noteikt pastiprinātas uzraudzības zonu ar stingriem noteikumiem. “Neatrodos šajā zonā, bet tiem, kas nejaušības dēļ tādā atrodas, ierobežojumi būs dramatiski. Katrs, kam ir kāda vista, tiks uzskatīts par ienaidnieku numur viens. Pat neesot biologam, skaidrs, ka visvairāk slimību ir tur, kur vienuviet sakoncentrēts liels putnu skaits, kamēr ganībās un saulē esošie putni būs ar visstiprāko imunitāti,” saka Melita.
Kurš pirks “zelta” vistiņu?
Ir vēl kāds sāpīgs punkts. Plānots, ka putnu tirdzniecībai būs vajadzīgs īpašs veselības sertifikāts. Ko vajag, to vajag – vistu turētāji piekrīt, taču ne visiem tas būs iespējams. Vetārsts attālā lauku sētā nav tik viegli pieejams, bet vizīte nebūs lētāka par 35 eiro. “Ja pieskaita to visu pārdodamā putna cenai, manu “zelta” putnu neviens vairs nepirks!
Tādējādi, ja būs kas pārdodams, būs jātirgo nelegāli. Un daudzi to arī darīs. Turklāt ierobežojumiem un jaunajām prasībām līdzi nespēs turēt putnu kolekcionāri, kuri gadā pārdod vien dažus putnus. Vai jau nav par daudz iznīcinātas skaistas putnu sugas? Vai latvju sētās varam atrast mūsu Kurlandes zosi, cukurvistiņu?
Mums pārmet, ka saimniecības ar pārdesmit vistām nepilda tādu svarīgu funkciju kā nodrošināšanu ar pārtiku patērētājiem nepieciešamā daudzumā. Pilda gan, nodrošinot bioloģisko daudzveidību, saglabājot latvju sētas tradicionālo saimniekošanu, nodrošina lauku apdzīvotību, ja tas vairs ir kādam no svara. Ar šādu attieksmi esam nonākuši, ka mums nav šķirnes putnu audzētavu un nav dalības ES putnkopības izstādēs. Daži startē zem Lietuvas karoga, bet pirmskara Latvijā bija putni, kas izcēlās Eiropas līmeņa izstādēs,” teic saimniece.
Jāskata kopsakarības
Vienlaikus viņa uzsver, ka piesardzība un biodrošība nekad netiks apšaubīta. Augsti patogēna putnu gripa, kas raksturojas ar strauju izplatību un augstu mirstību (100% putnu 48 stundu laikā), noteikti satrauc, un neviens savus mājputnus zaudēt negribētu.
“Esmu par biodrošību, kas tiek skatīta kopsakarībā arī ar citu patogēnu organismu nonākšanu novietnēs. Par putniem ierobežotā teritorijā – jā, bet par prasību virsū vilkt sietu visa gada garumā – nē. Esmu par sapratni, ka putnu teritorijā neienāk svešie, bet saimnieks tur iet ar apaviem, kas nav bijuši uzvilkti ārpus saimniecības teritorijas.
Par izbraukuma tirdzniecības transportlīdzekļa neiebraukšanu saimniecībā, par katra ievestā putna karantīnas laika nodrošināšanu, par pārdomātu putnu ievešanu, kas izslēdz ievešanu no putnu gripas skartām vietām utt.,” tā saimniece. Ja prasības būs samērīgas un izpildāmas, saimniecības reģistrēs putnus, savukārt, ja tās būs nesamērīgi augstas, būs vairāk nelegālo putnu turētāju un risks izplatīt slimības pieaugs.
Uzstāj uz vienotu biodrošības plānu
Tikmēr asociācijā uzsver – vēstule sūtīta, lai vērstu valsts iestāžu un putnkopju uzmanību nepieciešamībai pasargāt saimniecības no putnu gripas, vienalga, vai saimniecībā ir pāris putnu pašpatēriņam vai runa ir par lielražotājiem. “Prasība izstrādāt biodrošības plānu nebūt nav pārmērīga. Tā ir iespējamo risku apzināšana un veicamo pasākumu, rīcības plāna izstrādāšana,” norāda Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.
Viņa atgādina, ka pēdējo pārdesmit gadu laikā putnu gripa no Āzijas ir atceļojusi uz Eiropu ar savvaļas migrējošajiem putniem, līdz ar to no apkārtējās vides tā neizzudīs, tikai izplatīsies tālāk. Tāpēc apgalvojums, ka biodrošības pastiprināšana ir mazas putnkopības nozares pārstāvju grupas iegriba, norāda uz to, ka nozarē strādājošajiem putnkopjiem trūkstot izpratnes par fundamentālām lietām.
“Esam par samērīgām prasībām, kas izriet no inficēšanās riska pakāpes un zaudējumiem valsts budžetam, sakarā ar izdevumiem seku likvidēšanā (tādējādi tiks pasargāta arī nodokļu maksātāju nauda). Vai tiešām jāsagaida uzliesmojums kādā saimniecībā, lai sāktu saprast, kāds posts tas ir un kāda nozīme ir biodrošībai? Jāatceras, ka tas apdraud ne tikai konkrēto saimniecību, bet arī visas apkārtējās saimniecības,” tā Anna Ērliha.
Viņa norāda, ka pirmais solis slimību kontrolē ir apzināšanās, ka slimības pastāv arī tad, ja pašu saimniecības tās nav skārušas. Nākamais solis ir izstrādāt plānu, lai novērstu iespējamo risku iestāšanos. Pēdējais solis ir veikt preventīvos pasākumus, lai pasargātu savus mājputnus, jo tikai vesels mājputnu ganāmpulks var nodrošināt augstu produktivitāti – dējību vai dzīvmasas pieaugumu.
“Tāpēc Latvijas Apvienotā putnkopības asociācija darīs visu iespējamo, lai informētu putnkopjus par situāciju, veidotu izpratni par slimību un aktīvi sadarbosies ar visām atbildīgajām institūcijām,” rezumē asociācijas pārstāve.
Ko par to saka atbildīgie ierēdņi? Lēmums vēl nav pieņemts, taču viedokļi apzināti, “Latvijas Avīzei” atzina Zemkopības ministrijā. Maijā sarīkota attālināta sanāksme ar Latvijas Apvienoto putnkopības nozares asociāciju, Latvijas Putnkopības asociāciju un Pārtikas un veterināro dienestu, kurā izskatīta abu asociāciju sagatavotā vēstule ar priekšlikumiem pastiprināt biodrošības pasākumus mājputnu turēšanas vietās.
Sanāksmes laikā PVD sniedza aktuālo epidemioloģisko informāciju, kā arī skaidroja putnu gripas uzraudzības organizāciju. Zemkopības ministrija turpinās sarunas ar abām asociācijām par putnu gripas ierobežojošajiem pasākumiem.
