Nesen daudzi hipotekāro kredītu ņēmēji saņēma atbalsta maksājumus par pieaugošajiem procentu maksājumiem, ko valsts lēma izmaksāt, taču ne visiem, kas atbilst nosacījumiem, atbalsta maksājumi tika ieskaitīti.
Tā var secināt no vēstules, ko LA.LV saņēma no Ruslana.
Viņš raksta: “Esmu hipotekāro kredītu ABLV likvidējamas bankas klients. Pienākot termiņam, kad vajadzētu saņemt atbalstu par pieaugošo procentu maksājumiem, ko valsts līmenī tika pieņemts izmaksāt, es to nesaņēmu. Izrādās, ka ABLV likvidējamas bankas klientiem tas tiek atteikts, jo banka ir likvidācijas procesā, tomēr procentu likme netiek samazināta un tiek iekasēta pēc reglamenta.
Sanāk ka AB.LV bankas [Red.- visticamāk, tādā pašā situācijā ir PNB BANK klienti] klienti ir situācijas ķīlnieki. Ko darīt un kur vērsties šajā jautājumā?”
Vispirms LA.LV atbildi meklēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Uzzinājām, ka par 1.ceturksni ir veikti 111 644 kompensācijas maksājumi par kopējo summu 20 577 623,15 eiro.
Tāpat arī VID norāda: “Pilnībā visu informāciju (personas kam izmaksāt un atbilstošās summas), kura ir nepieciešama hipotekāro kredītu procentu kompensāciju izmaksai VID saņem no kredītiestādēm, kas šos kredītus ir izsniegušas, un izmaksa notiek automātiski. Tādejādi visus jautājumus, lūdzam adresēt kredītiestādei, kura izsniegusi kredītu.”
Tā kā AB.LV likvidācijas procesu uzrauga Latvijas Banka, kā nākamajiem par šīs situācijas risinājumu jautājām viņiem.
Jau atkal saņēmām rosinājumu atbildi meklēt citur, iespējams, to varētu sniegt Finanšu ministrija (FM).
No Finanšu ministrijas saņēmām samērā plašu skaidrojumu par atbalsta piešķiršanu. Lasiet to turpinājumā!
“Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta (Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva) desmito daļu šā panta piemērošanai atbilstīgais hipotekārā kredīta ņēmējs ir patērētājs, ar kuru nodevas maksātājs ir noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu, ja izpildās abi turpmāk minētie nosacījumi:
1) hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim;
2) hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 euro.
Līdz ar to likumdevējs ir radījis modeli, ka minētajā likuma pantā noteikto atbalstu saņem tikai atbilstīgais hipotekārā kredīta ņēmējs un tas kvalificējas atbalsta saņemšanai tad, ja izpildās iepriekš minētie nosacījumi, kur viens no nosacījumiem ir līgums ar nodevas maksātāju.
Ja kāds kredītdevējs (piemēram, kredītiestāde, kurai ir anulēta kredītiestādes licence (atļauja) un kura neatbilst kredītiestādes definīcijai Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē), nekvalificējas hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāja definīcijai, tad tas atbilstoši likumā noteiktajai definīcijai nav minētās nodevas maksātājs.
Atbilstoši likumā ietvertajam regulējumam kredītiestāde maksā nodevu un sniedz informāciju VID par atbalsta saņēmējiem – atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Pamatojoties uz minēto informāciju, no samaksātās hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas VID atmaksā atbalstu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāja klientiem – atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem.
Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas par fizisko personu skaitu, kuru kredīti ir ņemti no likvidējamām kredītiestādēm un personas turpina maksāt procentu maksājumus par hipotekārajiem kredītiem minētajiem kreditētajiem, iespējams šādu informāciju var sniegt Latvijas Banka, kas veic likvidējamo kredītiestāžu uzraudzību.
Papildus vēršam uzmanību, ja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 pantā tiks virzīti grozījumi un Saeima atbalstīs Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas plašāku piemērošanu, tad arī atbalsta maksājumus varētu saņemt plašāks kredītņēmēju loks.”
Ja nepieciešama palīdzība kādu atbilžu meklēšanā uz neskaidriem jautājumiem, droši rakstiet uz [email protected]! Iespēju robežās centīšos palīdzēt.