Sanāciet, sadziediet Petera dziesmas! 1
Nezinu, vai kāds ir saskaitījis, cik dziesmu ir ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, bet, ieskatoties Latvijas Radio sagatavotajā Top 50, ko šodien nododam lasītāju vērtējumam, redzams, ka izvēlēties trīs mīļākās un populārākās būs ļoti grūti. Katra ir īpaša. Katra atbilstoša laikam, vietai un mūsu noskaņojumam. Lūk, ko par dziesmām un sadarbību stāsta Jāņa Petera līdzgaitnieki.
Komponists Raimonds Pauls: – Mums ar Jāni Peteru ir bijusi ļoti cieša un dažāda sadarbība – gan viņš rakstīja dzeju jau gatavai mūzikai, gan es sacerēju mūziku jau gataviem pantiem. Jānim ir raksturīga viegla dzeja, tāpēc arī dziesmas ar viņa vārdiem ātri kļuva populāras.
Viena no mūsu populārākajām dziesmām, kas sākumā nebija paredzēta korim, bet gan domāta solistam un tika veltīta Dziesmu svētku simtgadei, ir “Manai dzimtenei”. Vēlāk tā pārtapa par Dziesmu svētku kora dziesmu, ko dziedāja svētku noslēgumā. Man vienmēr par šo dziesmu bijušas pārdomas, jo padomju gados tā aizpildīja aizliegtās Latvijas himnas vietu. Arī tagad, kad šī dziesma skan koncertos, skatītāji ceļas kājās un godina to kā sava veida himnu. Un man ir prieks, ka “Manai dzimtenei” joprojām skan.
Īpaša noteikti ir teātra mūzika ar Jāņa Petera vārdiem, jo viņš ir strādājis gan ar mani, gan citiem komponistiem un ļoti daudzas dziesmas kļuva populāras un tās dzied joprojām. Piemēram, joprojām populārs ir “Zilais karbunkulis” no izrādes “Šerloks Holmss”. Lai gan dziesmas šķiet vienkāršas, Jānim nekad nevarēja pārmest vārdu banalitāti vai primitivitāti, viņš ļoti trāpīgi radīja tekstus un dziesmas no tā daudz ieguva.
Aktieris Varis Vētra: – Ar prieku un smaidu atceros dziesmu “Zilais karbunkulis” – toreiz tā bija viena no retajām, ko izrādei ierakstīja arī studijā, un tas bija ļoti interesants un jautrs process. Izrādē skanēja ieraksts, mēs dziedājām tam virsū un jutāmies baigie “stāri”. Tagad šī dziesma ir folklorizējusies un šķiet, ka tai piemīt kaut kāds maģisks spēks. Arī koncertos cilvēki, kuri nezina vārdus, vismaz māj līdzi ar galvu. Tā ir lustīga dziesma, lai gan neviens īsi nezina, par ko tā ir, un tieši šī noslēpumainība padara to vēl interesantāku.
Dziedātājs Viktors Lapčenoks: – Jānis Peters ir viens no tiem dzejniekiem, kura tekstus es iemācos rekordātrā laikā. Tie ir lieliski un viegli saprotami. Ja kāds dziesmas teksts patīk, tad pietiek nodziedāt reizes četras un viss jau ir galvā. Tad dziesma aiziet ļoti labi, jo publika arī sāk dziedāt līdzi. Mana pirmā tikšanās ar Petera dzeju bija, izpildot dziesmu “Zilā”. Arī man tā bija īpaša, jo tā bija pirmā, ko ierakstīju kā savu solodziesmu. Tāpēc arī to iedziedāt gribējās kaut kā īpaši! Vēl tagad atceros, ka ierakstīju studijā vismaz 12 variantus un pašam līdz galam vienmēr kaut kas nepatika, kaut Maestro jau sen teica, ka ir labi.
Vēlāk nāca “Modo” laiki un tur lielākoties visas dziesmas bija ar Jāņa Petera vārdiem, domāju, ka vismaz 80% bija tieši viņa teksti. Interesanti, ka Peters ir viens no tiem retajiem dzejniekiem, kas ļauj kādus vārdus dziesmā pamainīt, ja tas palīdz tai skanēt labāk. Tāpēc arī ļoti labi skanēja. Piemēram, koncertos dziedot “Kurzemi”, man skrēja skudriņas. Un, kad vēl šo dziesmu izpildīju kopā ar kori “Ave Sol” , tā vispār bija vienreizēja sajūta.
Ar šīm dziesmām saistās arī gadījumi, kurus vienmēr atceros ar smaidu. Piemēram, “Rudacīte” mums ar Noru Bumbieri palīdzēja tikt pie trīsistabu dzīvokļa. Ierēdnis, kurš izlēma, cik lielu dzīvokli piešķirt, vadījās pēc dziesmas vārdiem un teica, ka ar trīs bērniem jau vajadzīgs kārtīgs trīsistabu dzīvoklis.
Dziedātāja Margarita Vilcāne: – Esmu pateicīga savam liktenim, ka man ir nācies daudz sastrādāties ar tādu cilvēku kā Jānis Peters. Viņa dzejai ir jāprot sameklēt dziļus, dziļus zemtekstus un ar to arī viņa darbi ir interesanti. Pati skaistākā no viņa dziesmām manā repertuārā ir “Tāls Parīzes radio”. Beranžē noveles, kuras izlasīju arī es, bija iedvesmojušas Jāni un viņš radīja šos brīnišķīgos dziesmas vārdus. Domāju, ka šī dziesma skanēs vēl ilgi.
