Sam/Sme – paldies par četriem gadiem! 12
Latvijas pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro piedzīvojuši fiasko – grupā pēdējā vieta un jābrauc mājās. Par izgāšanās cēloņiem komandai jātiek skaidrībā, taču par aizvadītajiem četriem gadiem sportistiem pienākas liels paldies.
Savā grupā pēdējā vietā palika arī amerikāņi Džeikobs Gibs un Keisijs Patersons, kuri olimpiskajā rangā bija augstajā sestajā vietā. Turklāt nomināli vieglākā kvartetā nekā mūsējie. Sports ar pārsteigumiem arī ir interesants. Tenisā jau pirmajā mačā zaudēja Novaks Džokovičs, trešajā kārtā – Serena Viljamsa. Abi pašreizējie pasaules ranga līderi. Pagaidām fenomenāls bijis vien Maikls Felpss, kuram Rio četri zelti un kopā – 22! Gandrīz jāsalīdzina ar vīnu – jo vecāks, jo labāks!
Bet tā var tikai izredzētie. Samoilovam un Šmēdiņam, lai izpildītu minimālo uzdevumu un izkļūtu no grupas, pietrūka dažas nianses. Var jau būt, ka izslēgšanas spēlēs redzētu pavisam citu volejbolu, taču nepamet sajūta, ka olimpiskajās spēlēs viņi nebūt nebija savā labākajā formā. Varbūt pulveris tika izšauts par ātru? Pēdējos četros Pasaules tūres posmos bija divas pirmās, trešā un ceturtā vieta. Konkurenti, iespējams, sagatavošanās posmā salika citus akcentus. Ne velti treneris Genādijs Samoilovs vairākkārt uzsvēris, ka nezina, kā sagatavot komandu uz vienu svarīgāko startu. Nedēļu pirms olimpiskajām spēlēm mūsējie triumfēja Klāgenfurtē – treneris Aigars Birzulis, skatoties no malas, pieļāva, ka Rio tas nevis deva papildus spēkus, bet atņēma emocijas.
Sašam šīs bija trešās olimpiskās spēles, Jānim – otrās. Abiem rezultāts vājākais. Atšķīrās psiholoģiskais fons – iepriekš viņi brauca bez spiediena, neviens varoņdarbus negaidīja. Ja bija kāda uzvara – jau labi. Šmēdiņš ar Mārtiņu Pļaviņu Londonā aizsniedzās līdz bronzai – fantastika! Šoreiz gribot negribot spiediens bija liels, visi un arī paši sportisti gaidīja medaļu. Turklāt apziņa, ka olimpiskās spēles notiek reizi četros gados un pēc nedēļas/divām nebūs iespēja kaut ko labot, vēl vairāk spiež uz smadzenēm. Laikam ar to īsti neizdevās tikt galā.
Saprotams, ka šobrīd ir liela vilšanās sajūta, taču, novērtējot četru gadu ciklu kopumā, jāatzīst, ka tas bijis lielisks. Vai pirms četriem gadiem, apvienojoties vienā komandā, kāds varēja iedomāties, ka tas vainagosies ar Pasaules ranga līderu godu divus gadus pēc kārtas, Eiropas čempionu titulu, diviem Eiropas sudrabiem? Pirms tam katra Latvijas pludmales volejbolistu medaļa Pasaules tūres posmos tika sagaidīta ar milzu prieku un žurnālistu sagaidīšanu lidostā, tagad tā jau ir ierasta lieta. Ja ir jāizvēlas – viena sensācija četros gados vai regulāra būšana pasaules elitē – es priekšroku dodu otrajam. Cerams, ka funkcionāri šo Sam/Sme vilni spēs izmantot, lai pēc viņiem neatgrieztos iepriekšējā pelēcība.
