Samits Kišiņevā pastiprina ES priekšposteņa īpašo statusu Kaukāzā 2
Igors Čaļenko, politologs, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)
Ceturtdien, 1. jūnijā, notiks Eiropas politiskās kopienas samits. Tajā piedalīties aicināti 47 ES valstu vadītāji. Tiks pārrunāti globāli jautājumi par karu Ukrainā, Eiropas enerģētisko drošību un Krievijas energoresursu dažādošanu.
Ceļš uz Ķīnu, apejot Krieviju.
Ziņu aģentūra “Reuters” atzīmē, ka Kišiņevā ir gaidāms Azerbaidžānas un Armēnijas miera līguma parakstīšana.
Neskatoties uz Maskavas un Teherānas mēģinājumiem, par kuriem ziņo Wall Street Journal, izjaukt sarunu procesu, Baku ar aktīvu Briseles un Vašingtonas piedalīšanos pieliek pūles, lai normalizētu attiecības ar kaimiņvalsti un atvērtu reģionālos transporta maršrutus. Jo īpaši tas attiecas uz projektu “Zangezur koridors”.
Līdz ar tās atvēršanu ES iegūs tiešu transporta ceļu uz Ķīnu, apejot Krieviju – caur Turciju, Azerbaidžānu, Kaspijas jūru un Vidusāziju.
ES un Moldovas enerģētiskā bāze
Pēdējā laikā, īpaši pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, Azerbaidžāna ir kļuvusi par galveno valsti, ar kuras palīdzību tiek veikta Krievijas resursu aizstāšana Eiropas tirgū.
Baku piegādā naftu un gāzi Rumānijai, Horvātijai, Bulgārijai, Čehijai, Austrijai, Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Īrijai, Portugālei un Itālijai. Notiek sarunas ar Moldovu, Ungāriju un Albāniju.
2022. gadā Azerbaidžānas gāzes piegādes apjoms ES sasniedza 12 miljardus kubikmetru, savukārt līdz 2027. gadam Baku plāno šo skaitli dubultot.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu no 28.04.23., pēdējos 2 gadus Moldova (neieskaitot Ukrainu) ir valsts, kas visvairāk cieta enerģētikas krīzē. Šajā sakarā Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka “Krievija vēlas, lai Moldovā būtu prokrieviska valdība, un tā mūs šantažē ar energoresursiem.”
Runājot par sadarbību ar Azerbaidžānu, Sandu atzīmēja: “Partnerība ar Azerbaidžānu ir ļoti svarīga Moldovai saistībā ar mūsu vēlmi sasniegt enerģētisku neatkarību. Ceram uz atbalstu un sadarbību ar Azerbaidžānu.”
Daudzi citi Eiropas līderi un starptautiskās organizācijas ir norādījušas uz Azerbaidžānas īpašo lomu kā uzticamam enerģijas piegādātājam, kuru Krievija nekontrolē:
• Vācijas līderis Olafs Šolcs: “Azerbaidžāna ir partneris, kura nozīme Vācijai un ES arvien pieaug, šī valsts var sniegt nozīmīgu ieguldījumu enerģijas piegāžu dažādošanā Vācijai un Eiropai.”
• Eiropas Komisija: “Azerbaidžāna ir galvenais ES partneris centienos atteikties no Krievijas fosilā kurināmā.”
• Bulgārijas prezidents Rumens Radevs: “Prezidents Aļjevs pierādīja, ka viņa valsts ir uzticams ekonomiskais partneris. To apliecina fakts, ka Bulgārijai jau gadu regulāri tiek piegādāta gāze no Azerbaidžānas saskaņā ar pirms 10 gadiem noslēgto līgumu, ko Azerbaidžāna ir stingri ievērojusi…”
• Itālijas Ministru padomes prezidente Džordža Meloni: “Mēs gandrīz 60% no Azerbaidžānas piegādēm saņemam no TAP caur Turciju, Grieķiju un Albāniju.”
• ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone: “Eiropa šo ziemu [2022. gada] pārdzīvoja ar puspilnām gāzes krātuvēm, stabilākām gāzes cenām un pozitīvu prognozi nākamajai ziemai. Mēs to varējām paveikt, pateicoties mūsu uzticamajiem partneriem, piemēram, Azerbaidžānai.”
• Lietuvas prezidents Gitans Nausēda: “Azerbaidžāna ir galvenais Lietuvas partneris Kaukāza reģionā. Lietuva iestājas par aktīvāku sadarbību starp ES un Azerbaidžānu. Azerbaidžāna ir uzticams ES partneris enerģētikas nozarē.”
• Eiropas Starpiestāžu attiecību un perspektīvas komitejas viceprezidents Maross Sefcovičs: “Azerbaidžāna ir vitāli enerģisks ES partneris”
• Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs: “Gāzes ražošanas un eksporta ziņā Azerbaidžāna ir varena valsts, kas pēc 7-9 gadiem eksportēs vairāk nekā 35 miljardus kubikmetru gāzes.”
Pateicoties gāzes vadam Baku-Tbilisi-Ceihana, kura būvniecību atbalstīja ASV un Lielbritānija, Azerbaidžānai kopš 2006. gada ir no Kremļa neatkarīgs naftas transportēšanas ceļš. Šādas infrastruktūras klātbūtne ir ļoti svarīga neatkarīgai valstij. Baku enerģētikas politika ir Eiropas Savienības interesēs.
Piemēram, Kazahstāna nespēja apmierināt Vācijas lūgumu palielināt naftas piegādes.
27. maijā Kazahstānas maģistrālā naftas cauruļvada “KazTransOil” nacionālā operatora vadītāja vietnieks Ēriks Sagjevs paziņoja, ka eksporta pieaugums pilnībā ir atkarīgs no Krievijas Federācijas.
“Azerbaidžānas prezidents Ilhams Aļjevs spēja izkļūt no Maskavas kontroles daudz veiksmīgāk nekā gandrīz visi citi bijušo padomju republiku vadītāji,” pirms mēneša rakstīja Wall Street Journal.
ES stratēģiskais ķīlis Krievijas un Irānas aliansē
Azerbaidžāna ir kā pa vidu diviem “ugunsgrēkiem” – Krievijai un Irānai, kas politiski iebilst pret alianses veidošanu ar Eiropu un Ukrainu.
Jau 2023. gada februārī izdevums Forbes ziņoja, ka Maskava un Teherāna rada galvenos draudus Azerbaidžānas gāzes piegādēm Eiropā.
“2021.-2023.gadā Azerbaidžāna kļuva par vienu no galvenajiem alternatīvajiem energoresursu piegādātājiem no Krievijas uz ES,” teikts Newsweek rumāņu versijā. Izdevums ziņoja: cenšoties nodrošināt spiediena sviru uz Baku, Maskava ir iesaistījusi armēņu separātistus Karabahā (ko pat Armēnijas premjerministrs atzinis par Azerbaidžānas suverēnu teritoriju).
Irāņi un krievi separātistu anklāvu Karabahā uzskata par Azerbaidžānas piegāžu “nogalināšanas slēdzi” ES, 18.05.23. atzīmēja viena no vadošajiem Izraēlas domnīcām Begin-Sadat centrs.
“Putins izmanto Karabahas armēņus kā bandiniekus, piemēram, Dienvidosetīnus un abhāzus Gruzijā vai krievu kopienas Ukrainā,” teikts American Wall Street Journal.
Viens no lielākajiem Ukrainas izdevumiem Focus atzīmēja, ka “abas valstis pretojas prokrieviskajam separātismam: Ukraina Donbasā un Krima, Azerbaidžāna – Karabahā. Ukraina ir Eiropas bastions uz Maskavas agresīvās ekspansijas ceļa. Azerbaidžāna ir viens no galvenajiem energoresursu piegādātājiem ES, kas kompensē Krievijas gāzes noraidīšanu.
Uzticams Ukrainas draugs
Neskatoties uz naidīgiem kaimiņiem ziemeļos un dienvidos, Azerbaidžāna konsekventi atbalsta Ukrainu.
“Azerbaidžāna turpina sniegt humāno palīdzību Ukrainas tautai,” pirms vairākām nedēļām sacīja ārlietu ministrs Ceihuns Bairamovs.
2022. gadā vien Azerbaidžāna piegādāja Ukrainai vairāk nekā 200 000 litru degvielas un vairāk nekā 900 tonnas medikamentu, medicīniskā aprīkojuma un pārtikas krājumus.
16. maijā Augstākās Radas vicespīkera Jeļena Kondratjuka pateicās Dienvidkaukāza republikas vadītājiem “par viņu pastāvīgo atbalstu viņu suverenitātei un Ukrainas teritoriālajai integritātei”.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Azerbaidžānai par “tās konsekvento nostāju mūsu valsts [Ukrainas] suverenitātes atbalstīšanā”.
Kaukāza vadošā vara
Ņemot vērā draudīgo Krievijas un Irānas kaimiņvalsti, kā arī separātistu darbību Karabahā Krievijas militārās klātbūtnes aizsegā, Azerbaidžāna ir spiesta turpināt palielināt savas aizsardzības spējas. Izraēlai tajā ir īpaša loma ar ASV piekrišanu. Azerbaidžānas militārie izdevumi 2022. gadā sasniedza gandrīz 3 miljardus dolāru.
Rezultātā 2023. gada militārā spēka reitingā Azerbaidžāna ieņēma 57. vietu starp 145 valstīm. Tādējādi tā ir militāri spēcīgākā valsts Dienvidkaukāzā. Azerbaidžāna ir līdere reģionā arī pēc citiem rādītājiem.
Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits ir 10,1 miljons, Gruzijā – 3,7 miljoni, Armēnijā – 2,9 miljoni.
Azerbaidžānas IKP 2022. gadā pieauga līdz 78,7 miljardiem USD, savukārt Gruzijā un Rumānijā šis rādītājs sasniedza attiecīgi USD 24,6 un USD 22,2 miljardus.
Azerbaidžānas plānotie ieņēmumi 2023. gadā – 18,1 miljards ASV dolāru, Gruzijas ieņēmumi – 8,4 miljardi ASV dolāru, Armēnijas ieņēmumi – 6 miljardi ASV dolāru.
Azerbaidžāna ir vienīgā Dienvidkaukāza valsts, kas iekļauta 2022. gada pasaules labāko valstu reitingā saskaņā ar US News & World Report.
***
Iepriekš minētie citāti un fakti liecina, ka Azerbaidžāna ir neaizstājams ES stratēģiskais partneris Kaukāzā. Tāpēc tās dalība Eiropas politiskās kopienas Kišiņevas samitā ir īpaši simboliska.
Tāpēc ir būtiski, ka iespējamais Azerbaidžānas un Armēnijas miera līgums Kišiņevā sola Eiropas kopienai jaunas ekonomiskās un ģeopolitiskās dividendes.
