Monika Zīle: Sabiedrība lēnām tiek pieradināta samierināties ar gaidāmo dzīves līmeņa pazemināšanos 9
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ievadam – Tuvo Austrumu folklorā sakņots pastāstiņš. “Es domāju, tuvākajā laikā jūs nomirsiet,” pēc izmeklēšanas slimniekam saka dakteris. Pēc mirkļa dziļdomīgi piebilzdams, ka jebkurš laika sprīdis uz mūžības fona būs relatīvs.
“Vienalga pasakiet, cik man konkrēti vēl atlicis,” pacients grib zināt un saņem atbildi, ka daudzi nāvei šķietami nolemtie brīnumainā kārtā mēdz atveseļoties.
Liekas, šis tematiskais pavediens – viltīgi aplinki sarunā un savas gudrības izcelšana filozofējot, neko īsti nepasakot, – tagad ieaudies arī Latvijas ikdienā kopš tā brīža, kad parlamentā sākās manipulācijas ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nākotni.
Ja uzturam viedokli, ka Saeimā ievēlēti gudri cilvēki, tad viņiem pēc elementāras loģikas principiālus grozījumus šajā visu sabiedrību skarošajā jomā vajadzēja kārtīgi izdiskutēt frakcijās, komisijās un darba grupās, pirms palaist tautā frankenšteinu, lai nu izpaustos tā cilvēciskošanas iniciatīvās.
Kaut gan sākumā tapušo iespējamo grozījumu veidola briesmīgie vaibsti šķiet mazliet atmaiguši, briesmoņa radītāji ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi un tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā tautai apsolītās lielās šausmas vienīgi nomainījuši pret mērenām.
Kāda īsti būs NĪN likuma jaunā seja, šobrīd izvairās secināt pat politikā daudz pieredzējušie.
Skaidrs tikai tas, ka grozījumu tapšanas gaitā sabiedrība lēnām tiek pieradināta samierināties ar gaidāmo dzīves līmeņa pazemināšanos. Tāda politiska terapija, sagatavojot neizbēgamajām sāpēm.
Lai saprastu, kas tagad notiek, der palasīt renesanses laikmetā dzīvojušā itāliešu diplomāta, filozofa un politiķa Nikolo Makjavelli traktātu “Valdnieks”, ko viena šobrīd jau darboties beigusi izdevniecība laidusi klajā latviski 2007. gadā.
Šis sacerējums cita starpā satur daudz cinisku varas saglabāšanas pamācību.
Piemēram: vienā paņēmienā īstenojiet maksimāli daudz netaisnības, lai cilvēki spētu izgaršot vēlāk mazpamazām sniegtās žēlastības.
Uz populisma viļņa Saeimā ievēlētie no Makjavelli tekstiem aizņēmušies arī padomu neapgrūtināt sevi ar savulaik doto solījumu pildīšanu, ja tas kaitē viņu interesēm un zuduši apsolīto pīrāgu dalīšanas iemesli.
Vai budžeta papildināšanas vajadzība nav pietiekams iemesls izmest no galvas pirms diviem gadiem solīto? Nu, tālab!
Makjavellisms ir termins ne tikai politikā. To izmanto arī psiholoģijā, skaidrojot manipulatīvas tehnikas un sociālas morāles ignorēšanu cilvēku attiecībās.
Sociālajos tīklos joprojām klejo kāda asprāša pirms vairākiem gadiem dzimušais padoms: “Necentieties iepazīstināt makjavellistu ar savu viedokli. Viņam par to nospļauties. Bužiniet kaķi, pluciniet rožu ziedlapiņas vai uzlejiet kumelīšu tēju, – nav lielas jēgas, bet izpaliek ciniskas augstprātības pliķis.”
