Samierināšanās starp karojušajiem nesanāks 0
Izskanot prezidenta aicinājumam samierināt abās pusēs karojošos, masu medijos sācies diskusiju vilnis.Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka jāsamierina tikai divas puses. Tomēr tā nav!
Leģionāri savos uzskatos ir vienoti. Vērmahta rindās viņi cīnījās pret otrreizēju Latvijas okupāciju no PSRS puses un naivi ticēja, ka vācu ieroči viņiem palīdzēs atjaunot brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku. Maldi, par ko nācās samaksāt bargu cenu, – soda nometnes, represijas. Leģionāru prasības ir skaidras – lai Latvijas valsts atzīst, ka viņi, kaut maldu ceļu gājuši, tomēr cīnījās par Latvijas valsti, un lai pret viņiem izturas ar elementāru cilvēcisku cieņu. Lai Latvijas valsts neļauj sirmos vīrus pazemot ielu huligāniem. Attiecībā pret sarkanarmiešiem leģionāri izturas ar pašcieņu. No saviem uzskatiem neatsakās, bet līdz apsaukāšanās līmenim nenolaižas. Karš ir beidzies!
Savukārt padomju armijas veterāni sadalās divās nometnēs. Pirmajā ir latviešu strēlnieku divīzijas karavīri – latvieši. Arī viņi paliek savās pozīcijās. Vācu uzvara latviešu tautai nestu postu un iznīcību, cīnoties padomju armijas rindās, viņi cīnījās par fašisma sakāvi un latviešu tautas izdzīvošanu. Arī viņi naivi cerēja, ka latviešu tauta Padomju Savienības sastāvā zels un plauks. Starp leģionāriem un latviešu sarkangvardiem lielas draudzības nav, bet ir panākts izlīgums – karš ir beidzies! Šodien strēlnieki bez agresijas izturas pret leģionāriem, nezākā viņus leģionāru piemiņas dienā. Gan leģionārus, gan latviešu sarkangvardus samierina vienota izpratne par Latvijas vēsturi – latviešu tautai un Latvijas valstij Otrajā pasaules karā nav uzvarētāju!
Otra padomju armijas veterānu grupa, kas vairākumā ir krievi, nekad nepiekritīs izlīgumam, jo tad viņi zaudē savu atbrīvotāju oreolu. Šie ļaudis sevi identificē ar Krieviju un uz Otrā pasaules kara iznākumu raugās ar Krievijas propagandas acīm. Lai panāktu izlīgumu, viņiem būtu jāpārskata ne tik vien savi priekšstati, bet gan visas Krievijas oficiālā vēstures doktrīna! Būtu jāpiekrīt, ka Staļina režīms savā baisumā un beztiesiskumā ir dvīņubrālis Hitlera režīmam, jāatzīst, ka padomju karavīri ir ne vien Latvijas atbrīvotāji no fašisma, bet līdztekus arī neatkarīgas Latvijas Republikas iznīcinātāji un okupanti. Atbrīvotāju un uzvarētāju apziņas uzturēšanai Latvijā mītošajiem veterāniem talkā nāk varenā kaimiņvalsts. Doma vien, ka Otrajā pasaules karā nav uzvarētāju, ka Latvijā vienu okupāciju nomaina otra, tiek uztverta kā zaimošana. Jāsaka skaidri un gaiši – ar šādi domājošiem izlīgums nav iespējams!
Teiktajam spilgts piemērs ir Jelgavas krievu kultūras biedrības ideja nosūtīt vēstuli Krievijas prezidentam Putinam, lai tas, atzīmējot Jelgavas atbrīvošanas no nacisma 68. gadadienu, Jelgavai piešķir Kaujas slavas pilsētas nosaukumu. Veterāni dzīvo sen zudušajā padomijā un ir pārliecināti, ka pietiek pasūdzēties Maskavai un tur noteiks, kādā vārdā saukt citas suverēnas valsts pilsētas.
Daudz lietderīgāk būtu domāt, kā krieviem – Latvijas pilsoņiem un valsts piederīgajiem – izskaidrot mūsu valsts vēsturi no Latvijas skatpunkta.
