Samierināšanās sarunas bez Rīgas mēra Burova 0
Pēc skaļajiem paziņojumiem un savstarpējiem pārmetumiem Rīgas domē valdošo partiju “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”), “Saskaņas” un deputātu bloka “Rīgai” pārstāvji otrdien uzsāka sarunas par iespēju turpināt sadarbību ar domu, ka kopā var nākties strādāt līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gada jūnijā.
To “Latvijas Avīzei” apstiprināja “GKR” frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko. Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”), ar kura vadības stilu nav mierā abi partneri, sarunā nepiedalījās. Viņa vietnieki Anna Vladova (“Saskaņa”) un Druvis Kleins no deputāta bloka “Rīgai”, kurus O. Burovs bija uzaicinājis pie sevis, šo ielūgumu nebija pieņēmuši, izvēloties sarunu plašākā formātā.
Uz tikšanos objektīvu iemeslu dēļ nevarēja ierasties arī Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”), kura aktivitātes kapitālsabiedrību pārraudzībā ir viens no iemesliem, kas satricināja koalīciju.
Jau ziņots, ka “Rīgas satiksmes” (“RS”) kapitālwdaļu turētājs J. Radzevičs veica izmaiņas “RS” pagaidu padomē, atjaunojot tajā vairākus locekļus, kas vietu padomē bija zaudējuši pērn, kad “RS” pārraudzīja vicemērs Druvis Kleins no bloka “Rīgai”. Pēc J. Radzeviča iniciatīvas padomē atgriezās Normunds Narvaišs, Andrejs Pančenko un Ainārs Ozols, kurš otrdien iecelts par padomes priekšsēdētāju. Dienu iepriekš no padomes tika atsaukts bijušais tās priekšsēdētājs Rolands Klincis.
Vakar “Rīgas satiksmes” padome, norādot uz reputācijas riskiem, no uzņēmuma valdes locekļa amata atsaukusi Emīlu Jakrinu, bet valdes locekle Elīna Epalte-Drulle pati iesniegusi atlūgumu, informējusi uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča. Valdē paliek trīs cilvēki – valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Jānis Golubevs un Inga Krūkle.
Bijušais valdes loceklis E. Jakrins uzskata, ka padome ir pieņēmusi “politiski angažētu lēmumu, uzņemoties klaunu lomu cirka izrādē, kuras režisori viņi nav”.
E. Jakrins “LA” teica, ka nevarot piekrist pārmetumiem par reputācijas riskiem, kas esot kļuvis par jaunvārdu, bet nevienā ziņā nevarētu atrast faktus par viņu, kas par tādiem liecinātu.
Rīgas domes vicemērs D. Kleins pārmaiņas “RS” pārvaldībā nesaista ar nesaskaņām koalīcijā, taču neslēpa neapmierinātību, ka “GKR” cilvēki pašvaldības uzņēmumos tagad visu kontrolējot.
D. Kleins “LA” skaidroja, ka arī viņš esot norādījis toreizējam padomes priekšsēdim R. Klincim, ka “RS” valdes izvēlē jāievēro labas pārvaldības principi, taču tā esot iecelta gada pēdējās darba dienas pievakarē, kad D. Kleinam vairs neesot bijusi iespēja reaģēt. No 2. janvāra kapitāldaļu turētājs jau bija izpilddirektors. D. Kleins uzsvēra, ka ar “GKR” un tās priekšsēdētāju Andri Ameriku bloks ir gatavs strādāt kopā, taču viņus neapmierina mēra O. Burova attieksme – viņš pret partneriem izturoties nevis kā pret līdzvērtīgiem sabiedrotajiem, bet kā pret saviem darbiniekiem, kurus varot izsaukt pie sevis.
“GKR” frakcijas vadītājs V. Stepaņenko pagaidām vēl nevarēja atbildēt, kā šīs grūtības varētu pārvarēt. Taču sarunas par to esot uzsāktas un visi koalīcijas pārstāvju tikšanās dalībnieki esot bijuši vienisprātis, ka ir jāturpina strādāt kopā un jāvienojas arī par pašvaldības budžeta pieņemšanu, kas tagad plānots ne vairs 29., bet 31. janvārī, pirms tam to izskatot nozaru komitejās, uz ko arī uzstāja partneri.
Runas par Rīgas domes atlaišanu esot tikai spekulācijas, uzskata V. Stepaņenko.
Labējo partiju pārstāvji gan uzskata, ka Rīgas domes atlaišana “tiks novesta līdz galam”. Pieaugošie politiski skandāli pašvaldībā liecinot, ka tā nav spējīga nostrādāt līdz kārtējām vēlēšanām.
“Saskaņas” valdes priekšsēdis Jānis Urbanovičs “LA” pieļāva, ka atsevišķi politiskie spēki publiskajā telpā speciāli provocējot nesaskaņas starp “GKR” un “Saskaņu” lai to izmantotu kā argumentu nepieciešamībai atlaist domi.
Atšķirībā no bijušā partijas līdera Nila Ušakova, kurš pirmdien ar saviem paziņojumiem, kas bija vērsti pret O. Burovu, konfliktu padziļināja, J. Urbanovičs bija vairāk noskaņots uz abu valdošo politisko spēku samierināšanu. Tā varēja secināt no viņa teiktā: “Cilvēki ir sapratuši, ka viņi tiek izmantoti šajā afērā [Rīgas domes atlaišanas], ko es gribētu nosaukt par valsts nozagšanu kādas vienas grupas interesēs.”
Saeimas Budžeta komisija otrdien sāka izskatīt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu pirms tā pieņemšanas 2. lasījumā, taču pēc ieklausīšanās juristu ieteikumos šis process vairs netiek steidzināts, priekšlikumu izskatīšanu plānots uzsākt tikai nākamajā nedēļā.
