Samezglojusies dzemde – mioma. Vai to vajag operēt? 0
Ārsta slēdziens jums ir mioma sievietei izraisa lielu uztraukumu, pat ja nav likusi par sevi manīt. Kāpēc šis veidojums radies? Vai tas nepārvērtīsies ļaundabīgā audzējā? Vai to vajag operēt?
Mioma ir labdabīgs dzemdes muskuļaudu veidojums, ko izraisa dzimumhormona estrogēna pārsvars pār progesteronu, kura līmenis sievietes organismā samazinās pēc 40 gadu vecuma.
Ja mioma ir mātei, nereti tā veidojas arī meitai, jo iedzimst hormonu darbības veids. Novērojumi liecina, ka miomas attīstību veicina stress, liela emocionālā slodze, reta dzimumdzīve vai tās trūkums un mazkustīgs dzīvesveids. Biežāk šāds veidojums rodas nedzemdējušām sievietēm, kā arī korpulentajām, jo vēdera tauciņi satur estrogēnu, lai gan aptaukošanās nereti notiek vienlaikus ar miomas veidošanos.
Dzemde ar miomu var būt palielināta līdz pat 16. grūtniecības nedēļas apmēram vai arī mezglaina. Sīkos mezgliņus gan iespējams saskatīt tikai ultrasonogrāfijā. Reizēm sievietei rodas aizdomas par miomu, bet, izrādās, pieteicies mazulis. Protams, šādus pārpratumus var novērst, veicot ultrasonogrāfiju.
Jo sieviete jaunāka, jo lielāka iespēja miomai palielināties. Ja sievietei ir mioma, bet viņa vēlas bērniņu, viss atkarīgs no veidojuma lieluma un lokalizācijas. Tā kā grūtniecības laikā dzemde tiek bagātīgāk apasiņota, var augt arī miomas mezgls, tāpēc pirms mazuļa ieņemšanas vēlams konsultēties ar ārstu. Nereti mezglu jau iepriekš izloba, taču parasti veidojums netraucē grūtniecības gaitai un bērniņa attīstībai. Gaidību laikā operāciju izdara tikai atsevišķās situācijās, jo dzemde ir kļuvusi daudz pilnasinīgāka nekā parasti.
Savukārt menopauzes periodā, samazinoties estrogēna līmenim, veidojums parasti sarūk, ja vien nav ļoti liels un mezglains. Ja mioma tomēr nav zudusi un ir smagi klimaksa simptomi, hormonaizvietojošā terapija jāizvēlas ļoti pārdomāti.
Asiņo un sāp
Mioma var izaugt kā prāvs kartupelis, kad dzemde palielinās vienmērīgi, vai arī veidot vairākus bumbuļus. Reizēm mezgli novietoti tās ārpusē, ir izspiedušies dzemdes dobuma virzienā, atrodas tās sienā vai arī dzemdes kaklā.
Visvairāk nepatikšanu sagādā lielas miomas, kas nospiež apkārtējos orgānus, piemēram, nosprosto urīnpūsli, izraisot urinēšanas traucējumus, vai arī taisno zarnu, radot vēdera izejas problēmas. Ja veidojums ietekmē mugurkaulāju, iespējamas sāpes mugurā, kas izstaro uz kājām. Mezgliem izspiežoties uz dzemdes dobuma pusi, rodas sāpīga, stipra un ilgstoša menstruālā asiņošana, jo dzemde nespēj savilkties. Šādā gadījumā ar laiku var attīstīties mazasinība. Tā sauktos dzimstošos mezglus tā cenšas izgrūst laukā, un sākas stipras krampjveida sāpes.
Atkarībā no miomas izvietojuma un lieluma tā var kavēt grūtniecības iestāšanos vai izraisīt spontānu abortu.
Ne vienmēr var sadzīvot
Lai nepalaistu garām miomas veidošanās brīdi un laikus sāktu lietot medikamentus, svarīgi regulāri apmeklēt ārstu. Trūkstošo progesteronu iespējams nodrošināt ar hormonālo spirāli Mirena vai kontracepcijas tabletēm, taču nepiemērots līdzeklis, piemēram, parastā metālu saturošā pretapaugļošanās spirāle, var veicināt veidojuma augšanu.
Padomju laikā miomu uzskatīja par vēža priekšvēstnesi, tāpēc tā jāoperē. Mūsdienās priekšstats ir mainījies, un, lai gan veidojums neizraisa sūdzības, to nedrīkst atstāt bez uzraudzības – sievietei divas reizes gadā jāapmeklē ginekologs.
Ja vajadzīga ārstēšana, tās veids atkarīgs no miomas izmēra, novietojuma, izraisītajām sūdzībām, sievietes vecuma un nodomiem nākotnē dzemdēt.
Mioma nemēdz pārveidoties par dzemdes vēzi, bet, ja tā pēkšņi sāk strauji augt, pastāv onkoloģiskas slimības risks un jāveic operācija. Miomu var samazināt ar speciāliem medikamentiem vai nelielu veidojumu izlobīt laparoskopiski, izņemot pa maziem caurumiņiem vēdera priekšējā sienā, taču, ja tā ir ļoti liela, veic vaļēju operāciju.
Ķirurģiska iejaukšanās vajadzīga, ja mioma ir liela, izraisa stipru asiņošanu vai citas sūdzības. Iepriekš pārbauda dzemdes gļotādu un olnīcas. Reizēm nepieciešams izņemt visu dzemdi. Dzemdes kaklu parasti cenšas saglabāt, taču, ja tas ir miomas deformēts un iekaisis, nākas likvidēt arī to. Protams, sievietes baidās zaudēt savu reproduktīvo orgānu, bet sievišķība un seksualitāte pēc tam nemazināsies, jo daba dzemdi devusi tikai bērniņa iznēsāšanai.
Pastāv arī citas ārstēšanas metodes, piemēram, asinsvadu slēgšana dzemdes asinsvados, lai miomai nebūtu no kā baroties.
KONSULTĒJUSI RĪGAS 1. SLIMNĪCAS ŠARLOTES POLIKLĪNIKAS GINEKOLOĢE MAIJA DACE BROŠA
