Samazināto PVN jūt “dārgajā galā”; ziemā uz lētākiem dārzeņiem nav ko cerēt 0
“Ja šķiet, ka dārzeņi padārgi, jāpaskatās čekā un jāiedomājas, cik būtu jāmaksā, ja 5% PVN vietā būtu 21%,” saka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, taujāts par samazinātā – 5% – PVN ietekmi uz pircēja maciņu. Viņš atzīst – nozares politikas virzītāji trāpījuši desmitniekā un šā gada janvārī pieņemtais lēmums samazināt PVN, lai gan ļoti ilgi nācis, tomēr jau dod labumus gan pircējam, gan ražotājam.
“Situācija kopumā ir pozitīva. Pirmās aplēses rāda, ka zemnieks ieguvis iespēju atsperties, viņam paliek vairāk naudas, ko investēt vai nu algās, vai attīstībā. Turklāt tirgos praktiski nav redzamas fūres un busiņi ar nezināmas izcelsmes preci. Nozares pārstāvji saka, ka beidzot viena lieta skaidra – kur ir mūsējie un kur – imports. Tie, kas pelnīja ar PVN starpību, tagad ir pazuduši. Tātad tirgotāji pamazām pāriet no pelēkās uz balto zonu,” tā Arnītis.
Arī lielākā dārzeņu audzētāja kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa “LA” atzīst, ka pārpircēju shēmas ar iepirkumiem un vēlmi vairumtirgotājiem notirgot no citām valstīm atvestos augļus un dārzeņus bez nodokļu nomaksas ir zaudējušas aktualitāti, jo starpība ir minimāla.
Zemnieki samazinātā PVN ietekmi vislabāk jutuši pavasarī, kad visi pirkumi pavasara sējai bija kā priekšnodoklis – PVN pārmaksa – un to varēja saņemt atpakaļ savā kontā. Līdz ar to sējas laikā bija gan lētāka sēkla, gan minerālmēsli, gan degviela un pat rezerves daļas. Laikā, kad sezonas prece ir iztirgota un pavasaris nesa tikai izdevumus, tas bija ļoti liels bonuss zemniekiem.
“Lai arī pagājušā gada rudens bija nelabvēlīgs labas kvalitātes un apjoma dārzeņu izaudzēšanai un novākšanai, cenas janvārī un februārī pamata apjoma kultūrām kā burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes, sīpoli praktiski nemainījās, bet palika stabili par 16% zemākas nekā decembrī,” saka Strazdiņa.
Vienlaikus viņa akcentē, ka dārzeņu cena uz letes nav rādītājs par samazinātā PVN ietekmi tādā gadā kā šis, kad audzētāji izjuta krasas novirzes laikapstākļos. “Jūnijā apkopojot cenas, mēs varam vērtēt gurķus, tomātus, zemenes, savukārt pārējā šajā laikā bija tikai importa prece. Būtu tikai loģiski, ja vērtējums tiktu veikts augustā, septembrī, kad maksimāli veikali ir piepildīti ar vietējiem augļiem, dārzeņiem,” teic Strazdiņa.
“Izskatās, ka samazinātais PVN ir atstājis pozitīvu ietekmi uz cenām,” saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņas aplēses liecina, ka lielai daļai augļu un dārzeņu šogad cenas ir zemākas. “Veikalos ir nopērkami tomāti zem viena eiro par kilogramu. Tāpat krūmmellenes, kas kādreiz maksāja tuvu 20 eiro/kg, tagad ir pat zem četriem eiro.
“Samazināto PVN vairāk jūt dārgajā galā. Bet nevar vienkārši salīdzināt cenas gadu pret gadu. Šogad, piemēram, bija ļoti garš un auksts pavasaris. Pirmie lauka burkāni tirgū ienāca drusku vēlāk, tāpēc arī cena būtiski lielāka. Jo pirmajai produkcijai vienmēr cenas ir ļoti augstas, bet tad strauji pazeminās,” viņa skaidro.
Tirgotāji berzē rokas
Tikmēr veikalu pārstāvji vienisprātis, ka samazinātais PVN ļauj nopelnīt. Lai gan cenas zemākas nekā pērn, strauji augošais pieprasījums pēc dārzeņiem visu līdzsvaro un pārdotie apjomi ir kā nekad iepriekš.
“Analizējot veikalu “Maxima” pārdošanas datus, varam apstiprināt, ka pāreja uz samazināto PVN likmi 5% apjomā Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem ir bijis pozitīvs lēmums pircējiem. To apliecina arī pārdošanas apjomi – dārzeņu pārdošanas apjoms līdz šim vidēji pieaudzis par 13 – 15%, salīdzinot ar 2017. gadu. Līdz ar to tiek veicināta gan patērētāju pirktspēja, gan Latvijai raksturīgo dārzeņu noiets. Esam arī novērojuši, ka mainās pircēju ēšanas paradumi un viņi izvēlas ēst arvien veselīgāk un iegādājas vietējos produktus. Dārzeņu cenas atsevišķās produktu kategorijās samazinājušās (piemēram, gurķi, tomāti, jaunie kartupeļi), kas arī, ļoti iespējams, tieši saistīts ar PVN likmes samazināšanu, un tas atspoguļojas arī patēriņā,” skaidro “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala.
SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine apliecina, ka absolūtos skaitļos izteiktākā cenu starpība pēc samazinātās PVN likmes vērojama dārgākiem produktiem. “Biežāk tiek pirkti svaigi gurķi, tomāti, tāpat šovasar būtiski pieaudzis pārdoto ogu daudzums – cilvēki vairāk pērk zemenes, krūmmellenes, taču arī lētāko dārzeņu segmentā vērojams pārdošanas apjoma kāpums.”
Tikmēr “Rimi” pārstāve Dace Preisa “LA” atzīst, ka ir sarežģīti salīdzināt šo gadu ar pērno. Pērn ražību krietni ietekmēja vēsā vasara, turpretim šogad karstums ir izdarījis korekcijas. Kamēr daži dārzeņi veikalu plauktos parādījās ievērojami agrāk nekā pērn, citiem ražas laiks bija ievērojami īsāks, nekā ierasts. “Ja salīdzinām jūlija cenas šogad un pērn, redzams, ka tomātu cenas starpība ir no 15 līdz pat 31% atkarībā no piegādātāja. Cenas samazinājums jūlijā vērojams arī kartupeļiem, bietēm, kabačiem un puķkāpostiem.”
Uz lētākiem dārzeņiem šoziem nav ko cerēt
Tomēr gan audzētāji, gan tirgotāji ir vienisprātis, ka pārbaudījums samazinātā PVN lietderībai vēl tikai gaidāms. Šī vasara bija problemātiska ne tikai Latvijā, bet arī lielākajos dārzeņu audzēšanas reģionos Polijā, Nīderlandē un arī Lietuvā. Dārzeņu ir maz, kvalitāte bēdīga, tātad cenas samazinājumu nav ko gaidīt.
“Šoruden traģiskā sausuma dēļ dārzeņu ražas nebūs iepriecinošas, un uz kopējā Eiropas fona atkal esam lēti. Vienīgi kāposti šobrīd ir par 0,08 eiro dārgāki nekā pagājušo gadu šajā pašā laikā, jo raža tiešām būs par apmēram 40% zemāka, bet pārējās kultūras vai nu tādā pašā cenā (kartupeļi pat lētāki), vai tikai 1 – 3 centus dārgāki. Nīderlande savos cenu piedāvājumos pieliek šogad paskaidrojumus, ka vairākiem produktiem cenas ir par 30% lielākas, jo tik kritiska vasara Eiropā ir bijusi tikai pirms 28 gadiem. Ja PVN būtu vēl kā agrāk 21%, tad iedzīvotāji dabūtu izjust diezgan pamatīgu cenu kāpumu, bet šoreiz tas ir niecīgs. Vienīgi nākamā gada martā, aprīlī būs jārēķinās ar pamatīgu cenu kāpumu gan kāpostiem, kuru ātri pietrūks, gan arī pārējām kultūrām, kas būs beigušās,” prognozē E. Strazdiņa.
