Samazinās atbalstu sējumu apdrošināšanas polišu iegādei 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lietavu dēļ veldrē sagāztās labības radītos zaudējumus mazinātu risku apdrošināšana, taču no nākamā gada atbalstu polišu iegādei plānots samazināt.
Stipro vēju un lietusgāžu dēļ šobrīd Latvijā veldrē ir sagāzti aptuveni 20% sējumu, uzzinājām biedrībā “Zemnieku saeima”. Visvairāk sējumu cietuši Zemgales un Kurzemes pusē, kur attiecīgi ap 70% un 30% sējumu ir veldrē, Latgalē un Vidzemē veldrē ir ap 10% sējumu.
“Veldre būtiski ietekmē ražu, jo graudiem tiek kavēta attīstība, tādējādi graudiem ir zemāka kvalitāte un tie, visticamākais, būs lietojami tikai lopbarībai. Veldre arī ietekmē kulšanas darbus, jo graudu novākšana būs lēnāka un graudi būs mitrāki, tas nozīmē, ka būs arī lielāki izdevumi kaltēšanas laikā.
Precīzākus zaudējumu apmērus varēs redzēt tikai pēc ražas novākšanas. Tāpat, ņemot vērā veldri, 5–30% no izaudzētās ražas konkrētajos laukos nav iespējams novākt,” stāsta “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. Tieši risku apdrošināšana būtiski samazina zaudējumus saimniecībām.
Vēršas plašumā
Salīdzinot laiku pirms pieciem sešiem gadiem, izpratne par sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu Latvijā ir būtiski pieaugusi, un lauksaimnieki to jau visai efektīvi izmanto kā risku vadības instrumentu. Sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšana vēršas plašumā, un īpaši izteikti tas ir pēdējos gados.
Lauku atbalsta dienesta dati par apdrošināto sējumu platībām rāda, ka 2019. gadā Latvijā bija apdrošināti 237 tūkstoši hektāru, bet 2021. gadā – 392 tūkstoši hektāru. Laikā no 2014. līdz 2016. gadam savus sējumus apdrošināja tikai 40–66 lauksaimnieki visā valstī, bet 2021. gadā šādu lauksaimnieku bija jau 939.
Lielākais klientu skaits bijis Zemgalē – šajā novadā esošās saimniecības veido aptuveni 35% no visa klientu skaita. Tālāk seko Latgales (apmēram 25% no klientu skaita), Vidzemes (ap 20%) un Kurzemes lauksaimnieki (ap 10%). Vienmērīga izaugsme bijusi lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanā, kur kopš 2014. gada lauksaimnieku skaits, kas apdrošina savus dzīvniekus, svārstās ap diviem tūkstošiem.
Kopumā 2021. gadā prēmijas par lauksaimniecības apdrošināšanu sasniedza 19,4 miljonus eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, skaidro Trons.
“Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka tieši apdrošināšana ir visefektīvākais veids, kā būtiski mazināt riskus un zaudējumus saimniecībām, kas radušies laika apstākļu dēļ. Parasti riski, pret kuriem lauksaimniekiem tiek piedāvāta apdrošināšana, ir krusa, vētra, lietusgāzes, nepārziemošana, uguns un sausums.
Apdrošinātāju piedāvājums var nedaudz atšķirties, tādēļ katram saimniekam jālūkojas pēc sev piemērota piedāvājuma. Galvenie kultūraugi, kam pieejama apdrošināšana, ir kvieši, mieži, rudzi, tritikāle, auzas, griķi, rapši, zirņi un lauka pupas,” stāsta Mārtiņš Trons.
Ieviesīs izmaiņas
Zemnieku saimniecību risku apdrošināšanu būtiski veicinājis tieši augstais valsts atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā. Taču nākamajā periodā no 2023. līdz 2027. gadam atbalsta intensitāti plānots samazināt līdz 50%.
Zemkopības ministrijai būtu jāizvērtē prioritātes un jāsaglabā esošā atbalsta intensitāte nākamajā periodā, kā arī jāpiešķir papildu finansējums esošās kārtas polišu daļējai segšanai, uzskata “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts.
Ko saka Zemkopības ministrija? “Lēmumu samazināt atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei no 70 līdz 50%, savstarpēji vienojoties, pieņēma Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome.
Galvenais arguments šādam solim: šajā plānošanas periodā lauku attīstībai ir samazināts gan ES finansējums, gan valsts budžeta līdzfinansējums, kopumā par 248,5 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Tas arī ierobežo īstenot šo atbalsta pasākumu lielākā apmērā,” skaidro ZM pārstāve Dagnija Muceniece.
Diemžēl konstatēts, ka līdzšinējai 70% atbalsta intensitātei ir augsts krāpniecisku shēmu veidošanas risks – tā bieži vien veicina arī negodīgu rīcību, veidojot dažādas nelikumīgas apdrošināšanas shēmas.
Tāpēc atbalstu reglamentējošajos noteikumos ZM iekļāvusi papildu nosacījumus, lai polišu iegādes atbalstam izlietotais finansējums sasniegtu galveno mērķi – saimniecību pasargāšana no liela mēroga negadījumiem, arī no bankrota riska, skaidro Muceniece.
No 2023. līdz 2027. gadam apdrošināšanai kopējais plānotais finansējums ir 37,6 miljoni eiro, kas ar 70% intensitāti pietiktu tikai 3,2 gadiem, bet ar 50% intensitāti – 4,6 gadiem. Savukārt, lai finansējuma pietiktu pilniem pieciem gadiem, ar 50% atbalsta intensitāti vēl nepieciešami papildu 3,4 miljoni eiro.
“Nosacījums par atbalsta intensitāti 50% apmērā darbosies visu plānošanas periodu – līdz 2027. gadam. Samazinot atbalstu līdz 50%, ietaupījums ir 19,9 miljoni eiro,” norāda ZM pārstāve.
Apdrošina aktīvāk
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins zina teikt, ka pēdējo gadu laikā zemnieki savus sējumus aizvien aktīvāk apdrošina un šogad šādu polišu skaits varētu pārsniegt tūkstoti.
Pret apdrošināšanu zemnieki izturas aizvien nopietnāk, bet to, vai riskos būs iekļauta labības sakrišana veldrē, laiks rādīs, norāda Abāšins. Pašlaik lauksaimnieki aktīvi iesniedz zaudējumu pieteikumus par šīs vasaras lietus un krusas nodarīto skādi. Jau iesniegti vairāk nekā 300 pieteikumi par kopējo summu trīs miljoni eiro.
Abāšins teic, ka apdrošinātājiem šī summa būs jāizmaksā un tā, iespējams, var pat pieaugt, jo tikai pēc ražas novākšanas būs redzams, cik liela skāde laukiem nodarīta. Kādas izmaiņas var ieviest atbalsta samazināšana polišu iegādei?
“Kāds zemnieks var atkrist, bet lielāku ietekmi atstās augstā inflācija, nevis atbalsta samazināšana polišu iegādei. Var saprast valsti, kas piegriež līdzekļus subsīdijām, bet pastāv jautājums – vai šis ir īstais laiks, lai to darītu,” uzskata asociācijas prezidents.
