Samazinājies surogātpasta apjoms, taču tas kļuvis kaitīgāks 0
Pagājušajā gadā turpinājusies pēdējo gadu tendence samazināties surogātpasta apjomam, taču satura ziņā tas kļuvis kaitīgāks, liecina informācijas tehnoloģiju drošības risinājumu ražotāja “Kaspersky Lab” apkopotā informācija.
Salīdzinot ar 2009.gadu, kad surogātpasta apjoms sasniedza augstāko līmeni pēdējos gados jeb 85,2% no kopējā e-pasta sūtījumu apjoma, 2010.gadā šis rādītājs noslīdējis līdz 82,2%, bet pērn sarucis līdz 80,26%. Tomēr surogātpasta bīstamība pieaugusi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2011.gadā mēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem īpatsvars pieaudzis 1,7 reizes un veidoja 3,8%. 2009.gadā šis rādītājs bija zemāks par 1%.
“Kaspersky Lab” norāda, ka hakeri, kas organizē šādus lielapjoma sūtījumus, aktīvi izmanto sociālās inženierijas metodes. Viņi var maskēt savas mēstules par paziņojumiem no oficiālām valsts iestādēm vai tīmekļa resursiem, kā arī pievilināt datorlietotājus, piedāvājot dažādas dāvanas. Blēži nekautrējas izmantot arī atklātu iebiedēšanu dažādu interneta pakalpojumu administrācijas vārdā, draudot, piemēram, ar iespējamu piekļuves bloķēšanu attiecīgajiem resursiem. Turklāt bieži vien likumpārkāpēji paļaujas uz lietotāju ziņkārību un neuzmanību, maskējot izsūtīto mēstuļu pielikumus par e-biļetēm, norādījumiem pastkastes paroles atgūšanai un daudz ko citu.
Par vienu no spilgtākajām pagājušā gada tendencēm kļuvusi tā dēvētā mērķpikšķerēšana, kuru hakeri veica, izplatot sūtījumus uz iepriekš izvēlētām lietotāju adresēm. Parasti šādām mēstulēm ir viens mērķis – iegūt lietotāju reģistrācijas datus, lai pēc tam saņemtu piekļuvi viņu kontiem tiešsaistes pakalpojumos, internetbankā vai nozagtu viņu pārstāvēta uzņēmuma konfidenciālo informāciju.
Šādas mērķpikšķerēšanas piemērs ir personalizētās vēstules, kuras atšķirībā no tradicionālā surogātpasta ietver personīgu vēršanos pie saņēmēja. Šādu sūtījumu nav daudz, kas ievērojami sarežģī cīņu pret tiem, izmantojot drošības programmatūru, atzīst “Kaspersky Lab”.
Pagājušajā gadā bez surogātpasta izplatītāju uzmanības nepalika arī gada sensacionālākie notikumi, kurus hakeri tradicionāli izmanto lietotāju apkrāpšanai. Krāpnieku vēstulēs figurēja zemestrīce Japānā, Lībijas līdera Muamara Kadafi un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenira nāve.
Kompānija novērojusi, ka lielas pārmaiņas ir notikušas liekpasta izcelsmes valstu vidū. 2010.gadā pirmajā vietā ierindojušās ASV saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem nav pat iekļuvušas pirmajā desmitniekā, līdzīgi mainījusies arī Krievijas pozīcija, kas no trešās vietas nonākusi devītajā.
Saraksta priekšgalā izvirzījusies Indija, kas agrāk ieņēma otro vietu, tālāk seko Brazīlija un Indonēzija, kas pakāpušās attiecīgi no piektās un sešpadsmitās pozīcijas.
Savukārt surogātpasta avotu reģionālais sadalījums nav būtiski mainījies – visvairāk mēstuļu joprojām tiek izplatīts no Āzijas, Latīņamerikas un Austrumeiropas valstu teritorijas.
“Kaspersky Lab” Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova prognozē, ka liekpasts kļūst bīstamāks un turpmāk aizvien biežāk būs sastopams tiešpasts, kura mērķis ir nozagt uzņēmuma vai personas konfidenciālo informāciju.
“Kaspersky Lab” dibināta 1997.gadā Krievijā. Uzņēmuma risinājumi tiek izmantoti vairāk nekā 300 miljonu lietotāju datoros un mobilo sakaru ierīcēs visā pasaulē, bet ražotās tehnoloģijas tiek izmantotas pasaulē lielāko programmatūras un aparatūras piegādātāju produktos.
“Kaspersky Lab” ienākumi kopumā pagājušajā gadā bija 612 miljoni ASV dolāru (aptuveni 318 miljoni latu), kas par 14% vairāk nekā 2010.gadā, par neauditētajiem datiem informēja uzņēmums.
Savukārt “Kaspersky Lab” neauditētie ieņēmumi visās trīs Baltijas valstīs 2011.gadā sasniedza 1,16 miljonu ASV dolāru (0,6 miljonus latu), kas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
