Vai pāreja uz eiro ir ietekmējusi Latvijas pircēju paradumus? 2
Maruta Ērgle, SIA “Baltika Latvija” valdes locekle: “Valūtas maiņas rezultātā šogad samazinājās pirkuma vidējā vērtība mūsu apģērbu veikalos, jo pircējiem psiholoģiski nostrādāja cenas cipars eiro valūtā, neskatoties uz to, ka blakus tika norādīta preces cena arī latos. Manuprāt, cenu pārrēķināšana latos nav nepieciešama jau vairākus mēnešus, tāpēc pāreja uz komunikāciju marķējumos tikai eiro valūtā ir pareizs lēmums. Katrs cilvēks ir citādāks, un tas ir normāli, ka ir vēlme kāda sava apģērba tagadējo cenu salīdzināt ar iepriekš pirkto latos. Šķiet, ka eiro cenas ir vieglāk pieņemt lētāko preču grupu izstrādājumiem, jo dārgākus pirkumus cilvēki apsver ilgāk un pamatīgāk, tādēļ, iespējams, cenu salīdzināšanas periods vēl turpināsies ilgāku periodu. Mūsu veikalos precēm, kurām cenas jau ir divās valūtās, marķējumus nemainīsim, taču no 1. jūlija saņemtajiem apģērbiem liksim tikai eiro cenu zīmes.”
Ligita Āzena, Mg.soc.sc., lektore Biznesa augstskolā “Turība”: ”Nav pētījumu, no kuriem secināt tendences patērētāju uzvedībā. Bet, pārrunājot šos jautājumus ar cilvēkiem, ir skaidrs, ka visas tās šaubas un bailes, kas sākotnēji māca iedzīvotājus, manuprāt, šobrīd ir kliedētas. Varbūt daudzi reizēm mēģina atcerēties, cik kāda prece maksāja pagājušajā gadā un cik tagad – latu cenas ir vēl diezgan iesēdušās zemapziņā. Tomēr nenākas īpaši saskarties ar kādiem cilvēku pārdzīvojumiem šajā sakarā. Tās bailes bija, bet tagad jāsecina, ka faktiski mēs šo pāreju esam pārvarējuši daudz veiksmīgāk, nekā iepriekš varēja šķist. Kas attiecas uz tādām primārā pieprasījuma precēm kā pārtika – cilvēkiem jāēd ir, līdz ar to pārtiku pērk tāpat, kā pirkuši, ikmēneša maksājumus veic tāpat, kā veikuši. Ja runājam par tirgu kopumā, tad šajā gadā ir sarosījies nekustamo īpašumu tirgus, tūrisma joma, taču tas jau bija redzams arī iepriekšējā periodā. Tas noteikti nav saistīts tikai ar eiro ieviešanu, jo tirgus ir sakārtojies un ekonomika pamazām iet uz augšu.”
Iveta Priedīte, modes un izklaides centra “Rīga Plaza” vadītāja: “Arī šogad modes un izklaides centra “Rīga Plaza” apgrozījums turpina pieaugt, bet es nevaru apgalvot, ka tas būtu saistīts tieši ar eiro ieviešanu. Aptaujājot pircējus, neesam saņēmuši atziņas, ka kāds būtu ievērojami palielinājis vai samazinājis savus tēriņus tieši eiro dēļ. Eiro ir mūsu jaunā valūta, un mums, Latvijas iedzīvotājiem, ar to turpmāk ir jādzīvo un jānorēķinās eiro norādītajās cenās. Ar likumu noteiktais paralēlais eiro/latu cenu norādīšanas periods ir beidzies, un, cik ilgi tas vēl turpināsies, ir mūsu centra veikalu kompetencē. Taču jāteic, jo ātrāk mēs pārtrauksim divu valūtu uzrādīšanu, jo ātrāk cilvēki beigs cenas pārrēķināt un salīdzināt.”
Jānis Beseris, SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs: “Aizvadītajos mēnešos esam novērojuši, ka pircēji rūpīgāk pievērš uzmanību cenām veikalu plauktos un to izmaiņām gan attiecībā pret akcijas precēm, gan arī uz preču ikdienas cenām. Šis fakts viennozīmīgi ir saistīts ar pāreju uz eiro. Kopumā vērtējot, varētu teikt, ka pircēji ar jauno valūtu mūsu veikalos ir apraduši un sešu mēnešu pārejas periods ir bijis optimāls risinājums. Taču pēc klientu atsauksmēm arī redzam, ka daļa pircēju joprojām rūpīgi seko līdzi cenu zīmēm un izsaka vēlmi vēl kādu laiku saglabāt abas cenas – gan eiro, gan latos. Tajā pašā laikā ir daļa klientu, kuriem ērtāk būtu, ja cenas norādītu tikai eiro. No savas puses meklējam šo vidusceļu un cenu zīmju nomaiņu tikai uz eiro veiksim pakāpeniski.”
Fakti
* 61% Latvijas iedzīvotāju jau pieraduši pie eiro;
* 37% vēl nav pieraduši pie jaunās valūtas;
* no 1. jūlija tirgotājiem vairs nav jānorāda cena divās valūtās – nedz cenu zīmēs, nedz pirkuma čekos;
* 43% iedzīvotāju tomēr vēlas, lai arī turpmāk cenas atspoguļotu divās valūtās.
* Pērn un šogad pirmā pusgada laikā no apgrozības ir izņemti 36% lata monētu 26,3 miljonu latu vērtībā (137,6 miljoni monētu) un 93% lata banknošu 917,3 miljonu latu vērtībā (46,1 miljons latu monētu);
* jūnija beigās vēl neapmainīti bija 351,2 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 808 tonnas.
Avots: TNS jūnijā veikts pētījums, aptaujāti 700 respondenti/ Latvijas Bankas dati
