Šamaņu ceļa gājējs. Saruna ar Jāni Filku 6
“Vārdu šamanis apvij dažādi stereotipi un mīti. Ja netīk saukt tā, latviski varētu sacīt – zintnieks. Es sevi dēvēju par šamanisma praktizētāju. Mans galvenais uzdevums ir būt skolotājam,” saka Jānis Filks.
Gluži mūsdienīgs vīrietis, ieguvis labu izglītību Anglijā, maģistra grādu vides pārvaldes jomā. Dzimis trimdas latviešu ģimenē Anglijā, pirms 14 gadiem atgriezies senču dzimtenē.
“Trimdas latvieši vienmēr ir gribējuši atgriezties. Vismaz es tā biju audzināts: kad Latvija atgūs neatkarību, mēs brauksim mājās. Man gan mazotnē šķita jocīgi – kā varu atgriezties tur, kur nekad neesmu bijis?! Arī pēc tam šo ideju īpaši neloloju. Bet pienāca laiks, kad viss sakārtojās par labu tam. Es jau praktizēju šamanismu. Divās nodarbībās caur dažādiem cilvēkiem saņēmu atbildi no gariem, ka savu šamanisko uzdevumu varu izpildīt tikai Latvijā. Drīz pēc tam aizgāju no darba, izjuka pirmā laulība un vispār šķita, ka Anglija galīgi apnikusi. Viss – braucu!”
Tagad Jānis jau ir iesakņojies Latvijā, apprecējies, kopā ar sievu Anitu audzina trīs bērnus. Skrīveru mājās audzē dažādus eksotiskus ēdamos augus – lapu kāpostus, mangoldu, fenheli, fizāli, dažādus garšaugus. Viņš mazliet tulko un reizēm sniedz konsultācijas vides jomā, tomēr daudz svarīgāka vieta dzīvē ir šamaniskajai palīdzībai un dziedināšanai, iespējai mācīt citus, lai iepazīst savus garus, sāk ceļu kopā ar tiem.
Vēl neesmu bijusi Jāņa Filka vadītajās nodarbībās. Skatos videorullīti, kurā viņš stāsta par seno latviešu un mūsdienu šamanisko kultūru. Sākumā šamanis nostājas ar seju pret austrumiem, ritmiski uzsit ar īpašu grabuli marakasu un tā stiepti iedziedas. Lai pasākums izdotos, sveic katru debespusi un tās garus. Lūdz garu klātbūtni, lai tie atbalsta un palīdz izpildīt šodienas uzdevumus. Palūdz arī Debesu tēva universālo garu, Zemes, šīs telpas un mājas garus… Dziļā pateicībā paklanās. Tikai tad sāk runāt ar auditoriju.
