Šamane: nebaro slimības garu! 0
Nedaudz mistisks izskats, neparastas rotas, gara, melna bize, kurā iepītas putnu spalvas, rokās šamaņu bungas… Tāda ir mana iepazīšanās ar Sibīrijas šamani Allu Gromovu, kuru dēvē arī par Čalin. Viņa atbraukusi uz Latviju un vada seminārus par dzimtas spēku. Vēlāk satiekamies privātā gaisotnē. Man pretī sēž visai parasta, jauka sieviete, kurai ir laipnas acis un sirsnīga valoda.
Čalin skaidro pasaules uzbūvi no šamanisma viedokļa: augšējā pasaules līmenī mitinās gari, kuri mūs aizsargā, itin bieži tos dēvē par sargeņģeļiem. Bet zemākajā līmenī vietu raduši ārdošie, graujošie gari – slimības, nelaimes, ciešanas. Šie gari vienmēr ir izsalkuši, gatavi medīt cilvēka negācijas un baroties no tām.
Nebarot slimības garu
Ja cilvēks gremdējas negatīvās emocijās un tās kultivē, tas līdzinās sarkanas lupatas vicināšanai saniknota vērša priekšā. Pamazām zūd dzīvošanas līdzsvars, tiek baroti graujošie, ārdošie gari.
Piemēram, sievieti piekrāpis vīrs vai iemīļotais. Viņa nespēj rimties savās sāpēs, izjūt naidu: “Es taču tik daudzus gadus viņu mīlēju, visu atdevu!” Ja naids, bēdas, skumjas, vainas apziņa cilvēkā mīt ilgstoši, tiek ne tikai stiprināts nelaimes gars, bet arī piebarots slimības gars.
“Nereti saka: mani pameta, nodeva, ienīda, ko man darīt?… Jā, bet tu turpini gremdēties negatīvajās domās, ilgstoši kultivē nelāgās emocijas. Apstājies! Centies dzīvot un domāt gaiši. Pozitīvi noskaņots cilvēks ir vairāk pasargāts no ārdošajiem spēkiem,” padomu dod šamane.
Viņa pamanījusi, ka viena no lielākajām gadsimta problēmām ir bezmiegs. Šamane skaidro, ka cilvēks nevar aizmigt arī tāpēc, ka viņa personības gars visu laiku signalizē – uzmanīgi, briesmas, tuvojas katastrofa!
“Atpūtas braucienā Taizemē uzzināju, ko dara taizemieši, kad dzīvē rodas problēma, ko neizdodas vienkārši atrisināt. Viņi uz laiku attālinās no ikdienas – darbā paņem ilgstošu atvaļinājumu un dodas dzīvot nošķirtībā kādā klosterī, lai sakārtotu sevi. Šāds atvaļinājums varot ilgt pat līdz gadam.
Arī mēs līdzīgi varam aizbēgt no mokošajām negācijām, vismaz attālināt tās. Vasarā doties uz mežmalu vai pie upes, uzcelt tur telti un pāris dienu padzīvot vienatnē. Citos gadalaikos var noīrēt istabu lauku namiņā. Atslēgt telefonu, palikt dabas vidū, staigāt, elpot, just. To darīt vienatnē un klusumā. Pēc vienas vai divām dienām ir izgaisušas negatīvās domas, naids, kašķīgums, stress. Vairs neturi ļaunu prātu, pārgājušas dusmas. Daba palīdz atgriezties harmonijā.”
Plašāku interviju ar šamani lasiet žurnāla “36,6C” janvāra numurā vai tā elektroniskajā versijā.
