Samaltu pieneņu sakņu uzlējums rīta kafijas vietā! Kādēļ šobrīd gudri ievākt šos ziedus? 15
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gluži kā apslēpto mantu, rudenī ir vērts doties meklēt pieneņu saknes. Tās savu augšanas sparu ir noglabājušas pazemē. Doties ar dakšu dārzā mudina “Embūtes garšaugu” saimniece Ineta Jurķe–Miķelsone.
“Pienenes ir atrodamas visur, tādēļ ir tīrā nolaidība, ja tās nesagādā ziemai. Pavasarī lapiņas lieto kā vitamīnu bumbu, taču rudenī ir vērts sakaltēt un lietot veselības stiprināšanai,” praksē pārbaudījusi Ineta Jurķe–Miķelsone, kura jau desmit gadu šīs saknes pievieno dažādiem garšaugu maisījumiem, tējām u. c.
Sakņu pulveri var lietot gan pie brokastu putrām, gan kokteiļiem. Sakni var kraukšķināt arī tāpat, pie datora sēžot. Pienenes var ēst, cik spēj, jo nekādas blaknes no lietošanas vai pārdozēšanas nav novērotas.
Pienenes – tīrais zelts
Pieneņu saknes ir atzītas par lielisku līdzekli imunitātes spēcināšanai. Tām ir vielmaiņu veicinoša, žultsdzenoša, urīndzenoša, tūsku mazinoša, nomierinoša, asinsspiedienu pazeminoša iedarbība. Šim nolūkam gatavo sakņu novārījumu (ēdamkaroti drogu aplej ar glāzi ūdens un pavāra 10 min).
Pieneņu saknes dēvē arī par aknu protektoriem. Tās der aterosklerozes profilaksei, holesterīna līmeņa pazemināšanai (pulveri lieto pa pustējkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas).
Turklāt samaltu sakni var lietot kā kafijas aizvietotāju (līdzīgi kā ozolzīļu vai cigoriņu).
Veselība no ravēšanas
Pieneņu sakņu vākšana labi sader ar dārza sakopšanas darbiem. Kad novākta raža, pieneņu rozetes labi redzamas. Sakņu vācēji ar stāžu jau apzināti vasarā atstāj šo dabas puķi blakus kultūraugiem, kur augsne viegla, tiek rušināta un laistīta.
Pienene nav muļķe un arī uzresnējas no kaimiņu labuma. Rudenī tādu norakt ir viegli, jo sakne būs resna kā burkāns. Turklāt tur, kur tiks izrauta pienene, augsne paliks irdena un varēs kaut ziemas ķiplokus stādīt. Pienenes ar grūtībām, bet var izkašņāt arī no parastas pļavas, taču tad tās būs tieviņas kā žurku astītes.
Kaltēt ātri un viegli
Izraktās saknes mazgā tekošā ūdenī. Saulē un vējā apžāvē, kamēr kļūst ļenganas un pārlaužot vairs nerada piensulu. Mizot nevajag. Lai saknes labāk sakalstu, tās sagriež gabaliņos. Pienenes žūst apbrīnojami labi. Jo mērenākā temperatūrā šis process notiek, jo labāk. Nevajag pārcensties ar karstumu, pietiks arī ar istabas temperatūru. Kad sakne gatava, tā lūst, nevis liecas. Kraukšķīguma beigu akordu piešķir, novietojot saknes pie apkures radiatora vai krāsns.
Tie, kas bērnībā garšojuši pieneņu pienu, visu mūžu uzskata, ka pienenes ir rūgtas. Taču tā tas nav gan – kad lapiņas vai sakne ir sakaltētas, to netīkamā garša pazūd un rūgtums paliek tīkami viegls.
