Samaksāji? Tad maksā līdz galam! Tūkstošiem pacientu Latvijā kļūst par maksas medicīnas ķīlniekiem 0
Valsts finansētie medicīnas pakalpojumi ir nepieejami vai uz tiem ir pārāk ilgi jāgaida – tie ir galvenie iemesli, kādēļ vairums iedzīvotāju apmeklē maksas ārstus speciālistus. Taču, ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, tad arī visi turpmākie soļi būs maksas. Valsts divās lielākajās universitātes slimnīcās plāno pilotprojektu, kas varētu šo sistēmu mainīt. Taču ar projekta nosacījumiem nav apmierināta organizācija, kas pārstāv nozares uzņēmējus, vēsta lsm.lv.
Pirms pāris gadiem sieviete vārdā Egija bija uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Tajā atklāja nieru veselības riskus, un viņai ieteica doties pie nefrologa – ārsta, kurš specializējas nieru slimību diagnostikā.
“Nefrologs man saka: “Tur ir kaut kāda problēma, vajadzētu padziļinātus izmeklējumus.” Toreiz es to noliku malā, jo domāju, ka nav svarīgi. Man ir vecs nosūtījums arī, kur mani aizsūtīja uz analīzēm. Kaut kad nesen, kārtojot [dokumentus], sapratu, ka tomēr vajadzētu. Gadi iet, nav vairs 30. Paskatos, ka nosūtījuma datums 2022. gads, attiecīgi – tas vairs nav derīgs. Un te smuki var redzēt, ka NVD (Nacionālais veselības dienests) ir apmaksātājs analīzēm,” stāstīja sieviete.
Egija sazinājās ar ģimenes ārstu, kurš viņu atkārtoti nosūtīja pie nefrologa, jo pats konkrētās analīzes nozīmēt nevar.
“Sākās zvani, meklējumi, kur tad tas nefrologs ir pieejams. Vispār nefrologs īstenībā Latvijā ir ļoti reti pieejams, arī pat maksas klīnikās, un tur ir rindas. Ieraudzīju, ka “Stradiņos” ir pieejams tāds pakalpojums, un tur rindas ir samērā mazas, zvanīju pie viņiem pieteikties,” skaidroja sieviete.
Toreiz uz valsts apmaksātu nefrologa vizīti varēja vien iestāties gaidītāju rindā, tāpēc Egija pieteicās maksas laikā. Ārste izrakstīja jaunu nosūtījumu uz analīzēm.
“Kas būs maksātājs? Es sēžu un saku: “Nu, kā – NVD, tā kā šeit!” “Nē, nevar būt NVD! Jūs atnācāt par maksu, tātad jums visi nākamie izmeklējumi būs par maksu,”” stāstīja Egija.
Sieviete šo situāciju sauc par netaisnīgu – ne tik daudz pret viņu personīgi kā pret pacientiem kopumā.
“Manā gadījumā, jā, es domāju, ka manas analīzes un man tas tālākais viss nav resursu un naudas ietilpīgs! Bet es esmu dzirdējusi apkārt stāstus, cik pēc tam tālākie izmeklējumi ir dārgi,
jo maksas medicīna ir ļoti dārgs pakalpojums Latvijā! Un tad mēs brīnāmies, kāpēc ir tik daudz ielaistu slimību, un šeit, iespējams, ir viens no iemesliem,” norādīja sieviete.
Garo rindu dēļ iedzīvotājs izvērtē, ka pirmo soli, vīzīti pie speciālista, varēs apmaksāt pats, bet rezultātā zaudē iespēju vismaz kādu no turpmākajām manipulācijām saņemt ar valsts finansējumu.
“Es pieļauju, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri saprot, ka viņi nevar atļauties tālākos [izmeklējumus[, viņi atgriežas šajā valsts rindā un sāk visu no sākuma. Un atkal tas ir mēnešu process, atkal viņi aizņem rindu, lai dzirdētu to pašu, par ko viņi ir jau samaksājuši vienreiz. Un veikt vienkārši tādu simbolisku soli, lai viņi var tālāk tikt pie NVD apmaksātiem pakalpojumiem. Tas ir absurds, manuprāt!” uzsvēra Egija.
Ja nav iespējas gaidīt rindā, jāšķiras no lielas naudas
Neilgā laikā Latvijas Radio raidījums “Atvērtie faili” atrada vēl divus cilvēkus, kuri nonākuši šādā situācijā, ko varētu salīdzināt ar iekrišanu maksas slazdā.
Sandija, kura patlaban studē, vienu rītu pamodās un nevarēja atvērt acis. Bailēs par veselību jauniete devās uz uzņemšanu. Tur viņu izmeklēja un ieteica doties pie neirologa. Viņa aizgāja pie šī speciālista uz kādu privātklīniku, kur tas bija maksas pakalpojums par 80 eiro, un neirologs Sandiju nosūtīja uz magnētisko rezonansi.
“Man nebija ne jausmas, ka es varētu arī netikt par valsts līdzekļiem,” sacīja Sandija.
Viņa uzzināja, ka Valmierā magnētisko rezonansi ar valsts līdzfinansējumu var veikt par 28 eiro. Citādi viņai būtu jāmaksā 165 eiro.
“Mēs pierakstījāmies, viss kārtībā. Un tad man paziņoja, ka manam neirologam nav noslēgts līgums ar valsti, līdz ar to es tur netieku,” skaidroja studente.
“Un pēc tam es domāju – varbūt atrast kādu neirologu, kuram varbūt ir tas līgums parakstīts ar valsti, lai es tieku ātri uz vizīti? Bet es tādu neirologu ātri neatradu, līdz ar to es gāju par maksu,” atminējās Sandija.
Studente atzina, ka bez vecāku atbalsta viņa nebūtu varējusi pati samaksāt.
Vēl pieredzē dalījās kāds pensionārs. Viņa stāstu publicējam anonīmi. Viņam jau iepriekš bijušas problēmas ar prostatu, tās apārstējis ar medikamentiem. Novembrī – vīriešu veselības mēnesī – plānoja iet atkārtoti pārbaudīties. Dabūja nosūtījumu no ģimenes ārsta, taču līdz gada beigām tuvākajā apkārtnē neatrada pat brīvu maksas vietu.
“Tad, kad janvārī atkal bija saasinājums, tad es sapratu, ka nevar gaidīt. Uzzvanīju apkārtējām pilsētām, kur ir urologi, vai ir iespējams tikt. Nebija iespējams pierakstīties tuvākajā laikā. Nu, tad kādā Rīgas privātklīnikā, jā, ļoti laipni, bija iespējams dažās dienās tikt,” stāstīja vīrietis.
Pirmreizēja urologa vizīte maksāja 55 eiro.
“Dakteris teica, ka man jāveic analīzes. Pārsteigums bija, ka tās bija par naudu. Es saku, ka aiziešu pēc ģimenes ārsta nosūtījuma. Man atbildēja, ka tās esot specifiskās urologa analīzes, ko tikai urologs var izrakstīt,” skaidroja pensionārs.
Analīzes vēl 35 eiro, atkārtota vizīte pie urologa 40 eiro. Tālāk magnētiskā rezonanse, un atkal tikai par maksu. Vīrietis kopā iztērēja vairāk nekā 500 eiro, neskaitot ceļa izdevumus, lai uzzinātu, ka viņam nepieciešama vēl dārgāka operācija.
“Un tad es dakterim painteresējos: “Vai valsts apmaksātā operācija arī ir iespējama?” Viņš saka, ka tā, kas man būtu vajadzīga, lāzeroperācija, tikai privāti. Ar to viss arī tagad palika. Domāšu, ko darīt,” stāstīja vīrietis.
Reizēm ārsti nāk pacientiem pretī
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa stāstīja – ja ārstniecības iestādei nav līguma ar dienestu, tad tai arī nav pienākuma ziņot par sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to NVD maksas plūsmā nevar izvērtēt pacientu gaitas – tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc jau vēsturiski sistēma ir tāda kā šobrīd.
“Lai varētu redzēt gan šo pacienta ceļu, kā tas iet starp speciālistiem un izmeklējumiem. Otrs ir šī finansējuma ietekme, bet šobrīd nevar atbildēt, cik tā ir liela, jo šis iepriekš nav pētīts. Tas ir šobrīd pilotprojekta mērķis – to izpētīt,” norādīja Bērziņa.
Neoficiāli raidījumam zināms, ka ārsti mēdz maksas vizītes laikā pacientiem tomēr izrakstīt nosūtījumus valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
Pēc normatīvā regulējuma tas skaitās pārkāpums. Lai gan ne Nacionālajā veselības dienestā, ne Veselības inspekcijā, ne Veselības ministrijā nevarēja atbildēt, vai kāds par šādu praksi arī ir sodīts.
“Tas ir tā jocīgi tāpēc, ka tam cilvēkam jau ir tiesības saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu, un tas, ka viņš ir nokļuvis maksas laikā, ar vislielāko varbūtību liecina nevis par to, ka viņš grib kaut kādu īpašu komfortu, bet par to, ka viņam nav laika gaidīt uz valsts apmaksāto vietu un vajag steidzami kaut kādu konsultāciju,” sacīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Dace Žentiņa.
Viņa stāsta, ka nereti speciālisti maksas konsultāciju laikā iesaka pacientiem doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu valsts finansētus izmeklējumus.
“Protams, ka tādā veidā nepamatoti tiek noslogoti ģimenes ārsti, jo viņi faktiski darbojas kā tādi lietveži,” skaidroja Žentiņa.
Taču visās situācijās neglābj arī ģimenes ārsti, jo ir izmeklējumi un analīzes, kuras var nozīmēt tikai speciālisti.
Lielākā problēma – pārāk garās rindas
Ģimenes ārsts Gints Martinsons šobrīd galvenokārt pacientus pieņem divās vietās – gan ar Nacionālā veselības dienesta līgumu ģimenes ārsta praksē Rīgas centrā, gan “Profesora Skrides Sirds klīnikā” kā maksas ģimenes ārsts.
Praksē Rīgas centrā Martinsons regulāri pacientus brīdina par to, ka, ja viņi dosies pie maksas speciālista, par turpmākajiem izmeklējumiem arī būs jāmaksā.
Tāpat viņš apstiprina, ka bieži vien pacienti lūdz viņam atkārtotus nosūtījumus.
“Būtībā no tādiem instrumentālajiem izmeklējumiem gandrīz visu ģimenes ārsts var nozīmēt, izņemot magnētisko rezonansi – ģimenes ārsts to nevar nosūtīt par valsts apmaksātiem līdzekļiem. Tur ir pakete, kur ģimenes ārsts var nosūtīt, kur tikai speciālists var nosūtīt un kur ir pilnībā par maksu jāiet taisīt.
Speciālisti bieži vien uzskata, ka ģimenes ārsts ir tāds sekretārs,” teica ģimenes ārsts.
Viņaprāt, sistēma pati par sevi ir saprotama – kāpēc gan valstij būtu jāfinansē privātā medicīna? Taču problēma ir tajā, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem veidojas pārāk garas rindas.
“Viens no piemēriem ir Žilbēra sindroma diagnostika. Piemēram, pacientam ir paaugstināti aknu rādītāji, mēs aizdomājamies, ka tas varētu būt Žilbēra sindroms, un attiecīgi tad ir iespēja ģenētisko testu veikt ar valsts apmaksu. Bet tad ir jāiet pie valsts apmaksāta gastroenterologa, kurš tālāk nozīmē uz valsts apmaksātu ģenētisko pārbaudi,” skaidroja Martinsons.
Bet cik vienkārši ir tikt pie valsts apmaksātas gastroeneterologa konsultācijas?
Nacionālais veselības dienests 2018. gadā izveidoja vietni “rindapiearsta.lv”. Tajā iedzīvotāji var noskaidrot, kur ir īsākās rindas pie speciālistiem un uz dažādiem izmeklējumiem. Visa informācija ir par ārstniecības iestādēm, kurās sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Rīks rāda, ka tuvākais pieejamais laiks pie gastroenterologa Rīgā ir pēc apmēram diviem mēnešiem jeb 61 dienas.
“Nē, tur ir nepareiza informācija! Valsts programmā pieņem tikai daktere [Natālija] Daņiļčenko. Dakterei Daņiļčenko pieraksts ir aizpildīts uz valsts programmu šobrīd līdz jūlija beigām,” teica reģistratūrā.
Visās Veselības centru apvienības poliklīnikās tikai četri gastroenterologi no kopumā 12 konsultē pacientus par valsts naudu. Pie pārējiem cena par konsultāciju ir, sākot no 58 eiro.
“Rindapiearsta.lv” rāda, ka citās ārstniecības iestādēs Rīgā pie gastroenterologa jāgaida ilgāk par četriem mēnešiem. Rīgas 1. slimnīcā pat ilgāk par gadu – 420 dienas.
