Foto – no grāmatas “Nezināmā Latvija”

2007. gada 1. janvārī tika nodibināts Rāznas nacionālais parks, un Ežezers ir tā daļa. Bet vienpadsmit ezera salas jau 1928. gadā bija ņemtas valsts aizsardzībā kā dabas pieminekļi. Šajā gadā valsts aizsardzībā tika ņemtas arī Pahatnieku pussalas un Piļoru ozolu audzes, kas tagad ir botāniskais liegums. Ežezers un tā apkārtne līdz Rāznas nacionālā parka izveidošanai bija aizsargājamo ainavu apvidus.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Lielākā ir Lielā Lāča sala – 46,4 ha. Uz tās agrāk bijusi saimniecība ar visvecāko māju apgabalā, kas celta bez naglām. Vēl tagad samanāmi šīs mājvietas pamati. Arī Jeršovkas (Eža) sala senāk bijusi apdzīvota, un divi tilti to savienojuši ar abiem krastiem. Interesanti ir salu nosaukumi: Lielā Aitu sala, Lielā Teļu sala, Mazā Teļu sala, Lielā Tilta sala, Kazu sala, Kupra sala, Jāņogu sala, Siena sala, Apaļā sala, Enkuru sala, Mīlas sala, Vilkaste.

Citām salām, pussalām, līčiem un kalniem ir krieviskas izcelsmes vietvārdi. Ostrovļanu pussala un ciems latviski būtu – Salenieku pussala, Novomisļu līcis un ciems, latviski – Jauno Domu jeb Jaundomes līcis un ciems, Piļoru pussala un ciems – Zāģeru pussala un ciems, Pahatnieku pussala un ciems – Arāju pussala un ciems, Zaguba līcis (tādi ir veseli divi) –
Aizlīcis, Tjomnoje Boloto – Tumšā Purva pussala, Ozernaja Gora – Ezeru kalns, Bolšoje Gora – Lielais kalns un vēl daudzi citi.