Kur pazudusi teika? 2
Citi lieli un mazi Latvijas ezeri ir lidojuši pa gaisu un nokrituši no debesīm, ieņemdami savu tagadējo vietu. Bet par tādu Latvijas skaistuli kā Ežezers rakstiskajos avotos nevar atrast nevienu teiku. Kāpēc tā? Nekāda kara darbība taču ezeru un tā krastus nav skārusi.
Cik salu Ežezerā?
Latvijas laikā rakstīja – 67. Padomju laikos minēja 69. Dažās publikācijās noapaļoja līdz 70. 20. gadsimta beigās sāka rakstīt – 33, Dabas enciklopēdijā – 1995. gadā – 36, vēl citviet – 40. Bioloģijas zinātņu maģistrs Juris Smaļinskis ar Dabas retumu krātuves pētniekiem 1997. gada ziemā ķērās klāt un beidzot visas Ežezera salas pārskaitīja. Par darba gaitu un rezultātiem viņš saistoši stāsta žurnālā “Medības. Makšķerēšana. Daba” 1997. gada 5. numurā. Darbā viņi izmantoja aerofotogrāfijas un padomju armijas ģenerālštāba vissmalkākās kartes. Apkopojot darba rezultātu, Juris Smaļinskis salas un salām līdzīgos veidojumus sadala četrās grupās un rūpīgi saskaita kā precīzs grāmatvedis.
Salas, ko no ezera krasta norobežo brīvs ūdens klājs, – 41.
Salas, kuras ar krastu savieno ūdenī augošs niedrājs, – 4.
Salām līdzīgi veidojumi, kas kādreiz, iespējams, bijušas salas, bet tagad pilnīgi ir saaugušas ar krastu, – 5.
Ūdens klaja ieskauti sēkļi, kas apauguši ar niedrēm, – 20.
Saskaitot kopā, ir 70.
Pa gabalu tie izskatās kā dažāda lieluma skaistas salas. Bet īsto salu skaits Ežezerā, pēc Jura Sma ļinska pētījumiem, ir 41. Darba gaitā pētnieku grupa Zagubas līcī iepretim Armaņiem uz krūmāju ieskautas pussalas uzgāja trīs kāpjošos dzelzavotus līdz 1,5 m caurmērā. Bet zem ezera līmeņa burbuļoja trešais, vislielākais dzelzavots. Līdz tam šie avoti nekur nebija minēti. Ar savu pētījumu J. Smaļinskis atspēkoja arī runas un dažkārt rakstos lasāmos kļūdainos minējumus, it kā Ežezerā būtu arī nirstošas un uzpeldošas salas.
